Vai Eiropai vajag jaunas kodolzemūdenes?

Pagājušajā nedēļā Francijas militārie spēki atklāja uguni uz neidentificētiem droniem, kas lidoja virs kodolzemūdeņu objekta Bretanjā. Tikmēr ASV paziņojušas, ka gatavas atbalstīt Dienvidkoreju kodolzemūdeņu būvē, un Krievija nesen izvietojusi jaunas paaudzes kodolzemūdeni "Habarovsk".

Kas ir kodolzemūdenes?

Termins "kodolzemūdene" var apzīmēt divu veidu platformas — tās var būt kodolreaktora darbinātas vai arī bruņotas ar kodolieročiem, neatkarīgi no dzinēja veida. Kodolreaktora radītā jauda nodrošina iespēju būt zem ūdens mēnešiem.

"Kodolreaktors ļauj šīm platformām gandrīz neierobežotu izturību zem ūdens. Tā ir centrālā priekšrocība valstīm, kuras tās izmanto," skaidro Zviedrijas Aizsardzības universitātes profesors Hanss Livongs, kurš komentēja situāciju "EuroNews Next".

Livongs uzsver, ka Krievijas jaunā zemūdene "Habarovsk" "mums jāpieņem, ka var būt aprīkota ar kodolieročiem".

Vai Eiropai nepieciešamas jaunas kodolzemūdenes?

Neraugoties uz agresīvāku Krievijas rīcību, eksperts norāda, ka Eiropas aktuālajām drošības vajadzībām kodolzemūdenes nav galvenā prioritāte.

"Konflikti Eiropā — īpaši kara kontekstā Ukrainā — notiek seklos ūdeņos un tuvu krastiem. Tur kodolzemūdenēm ir būtiski sarežģītāk darboties nepamanītām," skaidro Livongs.

Baltijas reģions, pēc eksperta teiktā, ir pārāk sekls, lai šīs milzīgās platformas varētu izmantot savu pilno potenciālu. Savukārt Vidusjūrā parasti nav nepieciešamas tik jaudīgas un dārgas sistēmas. "Vairumam Eiropas valstu daudz svarīgāk ir ieguldīt vairākās mazākās, lētāk uzturamās dīzeļelektriskajās zemūdenēs," viņš uzsver.

Eksperts gan norāda — pilnībā atmest šo platformu nozīmi nevajadzētu. Īpaši attālākajos reģionos, piemēram, Atlantijā, kur Krievijas aktivitātes, tai skaitā hibrīdapdraudējumi pret Grenlandi un Islandi, kļūst arvien redzamākas. "Eiropas valstīm ir jāspēj uzņemties lielāku lomu Atlantijas aizsardzībā. Kodolzemūdenes var būt daļa no šī risinājuma, taču nepieciešami arī virszemes kuģi un konvencionālās zemūdenes," saka Livongs.

Vienlaikus viņš norāda, ka kodolzemūdenes biežāk kalpo par "globālu varas projekcijas instrumentu". Tas nozīmē — valstis, kuras domā par ietekmi pasaules mērogā, piemēram, Krievija un ASV, šīm tehnoloģijām piešķir daudz lielāku nozīmi. "Krievijas stratēģija attiecībā pret ASV ietekmē arī to, kā ASV rīkojas Eiropā."