Vai gaidāms vēl viens "Budapeštas scenārijs"? Eksperti izsaka prognozes par Trampa un Putina tikšanos
Kļuvušas zināmas jaunas detaļas, kā pagājušajā nedēļā aiz slēgtām durvīm Baltajā namā noritēja Donalda Trampa un Volodimira Zelenska tikšanās. Tramps esot kareivīgi atkārtojis Kremļa nostāju un mēģinājis Zelenski piespiest pieņemt Vladimira Putina prasības. Šāda uzvedība esot sagrāvusi daudzu Eiropas līderu cerības, ka varētu izdosies pārliecināt Trampu palielināt atbalstu Kijivai. Ar bažām tiek gaidīta Budapeštā plānotā Trampa un Putina tikšanās.
Atsaucoties uz informētiem avotiem, laikraksts "Financial Times" vēsta, ka tikšanās Baltajā namā bijusi "vētraina" un vairākkārt pāraugusi "ķildā". ASV prezidents Donalds Tramps centies panākt, ka Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pieņem Vladimira Putina jauno piedāvājumu. Dienu iepriekš notikušajā telefonsarunā diktators ASV prezidentam teicis, ka apmaiņā pret nelielām teritorijām, ko krievi okupējuši Hersonas un Zaporižjas apgabalā, Ukrainai jāatdod viss Doneckas apgabals – arī teritorijas, ko joprojām kontrolē ukraiņi.
Tā būtu piekāpšanās, kas Ukrainai ir absolūti nepieņemama, saka Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders.
"Krievija un Putins prasa atdot Krievijai teritorijas, kas ir ļoti spēcīgi nocietinātas. Tas nozīmē, ka neviens Ukrainas militārais vadītājs nekad, piemēram, neļaus atdot Donbasu, ko Krievija nav spējusi ieņemt vairāk nekā desmit gadus. Šāda piekāpšanās nozīmētu, ka Ukraina atdod stratēģiskas teritorijas un vietas, kas pašreiz ļauj Ukrainai aizstāvēties pret Krievijas agresiju. Gadījumā, ja Ukraina piekāptos, tas nozīmē, ka Krievijai būtu priekšnoteikumi, lai veiksmīgāk turpinātu karadarbību, kas pašreiz ir iestrēgusi, un Krievijai nemaz tik viegli neklājas."
Tas, kā izvērsusies tikšanās Baltajā namā, nostiprinājusi ārlietu ekspertu pārliecību, ka Trampa vadībā nav iespējams panākt taisnīgu mieru Ukrainā.
Noskaties: "Tomahawk", apstāšanās pie frontes līnijas – galvenie vēstījumi pēc Trampa un Zelenska tikšanās
"Viņš vēlas panākt mieru. Vienalga kādu mieru. Līdz ar to skaidrs, ka miers ar Trampa palīdzību, tas nebūs taisnīgs miers – nav variantu. Nav variantu, ka Putins sēž Hāgā aiz restēm, ka Krievija maksā reparācijas, izvācas no Ukrainas un tā tālāk. Tas šobrīd neizskatās reāli. Skaidrs, ka Tramps šobrīd ir Putina apvārdots atkal."
"Manuprāt, tas liecina vienkārši par nevēlēšanos izprast šī konflikta būtību un vienkārši panākt rezultātu jebkurā veidā, nedomājot par taisnīgumu, morāli, ētiku. Vienkārši izbeigsim karadarbību. Tas nekas, ka Ukrainai šeit ir jāpadodas un mēs apbalvojam agresoru. Tas nav svarīgi. Galvenais, ka mēs varam ievilkt ķeksīti, ka varbūt uz kādu laiku karadarbība ir apstājusies. Bet es nedomāju, ka tas izdosies."
Bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks arī nelolo ilūzijas, ka pie ilglaicīga miera varētu novest Trampa un Putina tikšanās, kas pēc pāris nedēļām plānota Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā.
"Pats šis brauciens uz Ungāriju ir kaut kādā mērā spļāviens starptautiskās likumdošanas sejā, jo pēc būtības, Putinam ierodoties tur, viņš būtu jāapcietina. Ja tas nenotiek, tas nozīmē, ka Kremlis var droši signalizēt un arī pateikt, ka starptautiskā likumdošana uz viņiem neattiecas."
Lai gan Starptautiskā krimināltiesa ir izdevusi Putina aresta orderi, Ungārija apliecinājusi, ka diktatoru neaizturēs. Tā vietā Ungārijas amatpersonas sola darīt visu iespējamo, lai tikšanās noritētu veiksmīgi.
Lasi vēl: Putina ceļš līdz Ungārijai: Kuras valstis atvērs "gaisa koridoru" kara noziedzniekam?
"Ir pilnīgi skaidrs, ka šī tikšanās notiks, ja to vēlēsies Donalds Tramps un prezidents Putins, jo neviens Eiropas līderis, no otras puses, neliegs iespēju Donaldam Trampam tikties ar Krievijas līderi, lai panāktu mieru. Protams, diplomātijā jāsaprot tas, ka tā ir kompromisu spēle un ne vienmēr tā ir tīkama un vēlama ļoti daudzām Centrāleiropas un Austrum[eiropas] valstīm – redzēt teroristu valsts līderi, kara noziedznieku, Eiropā tiekoties ar ASV prezidentu."
Ungārija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kuras valdība saglabājusi draudzīgas attiecības ar Krieviju. Un, kā atgādina Māris Andžāns, Budapeštā reiz jau tika lemts Ukrainas liktenis.
"1994. gadā tika parakstīts bēdīgi slavenais Budapeštas memorands par to, ka Ukraina atsakās no kodolieročiem apmaiņā pret drošības garantijām. Redzam, ka drošības garantijas ir bijis tikai papīrs, bez reāla piepildījuma."
Zelenskis jau paziņojis, ka "vēl viens "Budapeštas scenārijs" nebūtu pozitīvs."
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
