Uz saturu

"Vai mēs varam sakaut NATO…": Kremļa propagandisti rāda skābākus ģīmjus

Krievijas propagandas kanālu TV sejas kļuvušas pesimistiskākas nekā agrāk vērtējumos par Krievijas militārajām spējām, – secina Krievijas mediju pētniece, izdevuma "The Daily Beast" publiciste Džūlija Deivisa. Tiesa, vēlme sakaut Ukrainu nav izgaisusi.

2023. gada 10. martā 12:18

Analizējot Kremļa propagandas vēstījumus, Deivisa atzīmē, ka tajos vērojamas acīmredzamas izmaiņas. Propagandisti ir sākuši apzināties, ka Krievijas uzvara karā pret Ukrainu nav pašsaprotama, – Krievijas mediju monitoringa autore raksta publikācijā Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) mājaslapā.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Pētniece salīdzina, ka agrāk Ukrainas sakāve un Krievijas uzvara tika uzskatīta par neapstrīdamu faktu, un tika pieņemts, ka Rietumu atbalsts Kijivai pēc Krievijas paustajiem kodoldraudiem apsīks. Viņa arī atgādina, ka vēl nesenā pagātnē centrālais Maskavas propagandists Vladimirs Solovjovs priecīgi runāja par kodoltriecieniem ASV un Lielbritānijai.

Bet jau šā gada 28. februārī Solovjova propagandas šovā Krievijas kinorežisors Karens Šahnazarovs runā gluži citā toņkārtā, sakot, ka "šī situācija tuvina mūs ļoti nopietnām sekām, ja mēs zaudēsim. Mums ir jāapsver iespēja, ka mēs zaudēsim. Es nepiekrītu tiem, kas saka, ka mēs uzvarēsim. Es par to neesmu pārliecināts."

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Arī pats Solovjovs savā 6. marta iznācienā mainījis toni, pārtraucot savu aizvien vēl Krievijas uzvarām pārņemto sarunas biedru Vitāliju Tretjakovu no Maskavas Valsts universitātes ar jautājumu: "Nopietni? Kā viņi grasās panākt šo uzvaru?"

Deivisa atzīmē izmaiņas arī bijušā Krievijas ģenerāļa Andreja Guruļeva retorikā, kurš agrāk izcēlies ar savu kaujiniecisko noskaņojumu. Viņš propagandas šovā uzdeva jautājumu: "Vai mēs varam sakaut NATO?" Un pats arī sniedza atbildi: "Ja balstāmies matemātiskā un aprēķinām spēku un resursu attiecību, tad labākajā gadījumā mēs tikai ar grūtībām varam sevi nosargāt".

Kremļa mediju pētniece atzīmē, ka nav skaidrs, cik lielā mērā izmaiņas propagandistu naratīvā ir saistītas ar izmaiņām paša Kremļa domāšanā. Taču viņa atgādina, ka Krievijas plašsaziņas līdzekļi iepriekš ir vadījušies pēc Krievijas režīma norādījumiem attiecībā uz izplatīto vēstījumu tēzēm.

Tā kā Krievijas militārie zaudējumi ir izrādījušies ļoti lieli, arī parastie Krievijas iedzīvotāji saprot, ka karš norit grūti, tāpēc noliegt realitāti kļūstot aizvien sarežģītāk.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Krievijas propagandas naratīvu attīstībā saistībā ar karu Ukrainā Deivisa iezīmē vairākas fāzes:

  • Kopš 2021. gada pavasara Kremļa propagandas kanālu raidījumu vadītāji un viņu aicinātie viesi apgalvo, ka Krievija plāno iebrukt Ukrainā. Krievijas sabiedrība tiek brīdināta, ka karš pret kolektīvajiem Rietumiem ir nenovēršams.
  • Pēc 2022. gada 22. februāra propaganda apgalvo, ka Krievijas uzvara ir pašsaprotama un ka Rietumvalstis neuzdrošināsies stāties pretī Krievijai Maskavas kodoldraudu dēļ.
  • Kad strupceļš kaujas laukā kļūst acīmredzams (no pagājušā gada septembra), propaganda izvērš plašu informatīvu kampaņu par nepieciešamību uzbrukumos iznīcināt Ukrainas kritisko infrastruktūru.
  • Kopš šā gada sākuma Kremļa propaganda pieļauj domu, ka šo karu Krievija var arī neuzvarēt.

Mainījies tonis, bet naids – saglabājies

Lai gan Krievijas propagandistu tonis ir mainījies, vēlme turpināt karu nav pagaisusi, – atzīmē Deivisa. Lai gan propagandas medijos tiek atzīts, ka Krievija nav gatava sākt karu ar NATO, joprojām tiek runāts par nepieciešamību sakaut ukraiņus, kā arī opozīciju Krievijas iekšienē.

Vienlaikus jau tiekot kultivēta arī doma, ka Krievijai ir jāizstrādā veidi, kā nākotnē uzbrukt Rietumiem.

Lai gan Krievijas propagandas vēstījumi mainās, naids pret tiem, kas pretojas Putina imperiālistiskajām ambīcijām, nav mazinājies, – rezumē Deivisa.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm