Vai straujais naftas cenu kritums drīz atspoguļosies arī mūsu benzīntankos? Eksperti pagaidām vēl piesardzīgi
Pēc ASV un Irānas paziņojuma par pamieru un Hormuza šauruma atvēršanas samazinājušās naftas un gāzes cenas. Tomēr tās joprojām saglabājas augstā līmeni, un šobrīd vēl pāragri spriest, vai gaidāma energoresursu cenu turpmāka samazināšanās. Izšķiroša nozīme būs tam, kādu vienošanos ar Irānu izdosies panākt par kuģošanas nosacījumiem Hormuza šaurumā.
Energoresursu cenas globālajā tirgu šodien sarukušas strauji. Naftas cena samazinājusies par aptuveni 15%, dabasgāze – par 20%. Tirgus pozitīvo reakciju uz ziņām par pamieru un Irānas solījumu divas nedēļas brīvai kuģošanai atvērt Hormuza šaurumu akcentē "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija.
"Mēs redzam, ka naftas cenas krīt. Mēs redzam, ka gāzes cenas krīt. Savukārt akciju tirgi aug. Obligāciju aizņemšanās likmes samazinās. Līdz ar to kopējā situācija ir ļoti pozitīva šobrīd."
Ekonomiste sagaida, ka tik pat strauji cenu samazinājums tagad atspoguļosies arī mūsu degvielas uzpildes stacijās.
"Tipiski tā situācija ir tāda, ka degvielas cenu svārstības pasaulē nonāk pie mums ar kādu pāris nedēļu nokavēšanos. Bet, kā esam redzējuši pēdējā laikā, tad šīs augšupvērstās svārstības ir nonākušas līdz mūsu patērētājiem daudz ātrāk. Cerams, ka arī lejupvērstās svārstības mēs varēsim pamanīt ātrāk nekā divu nedēļu laikā."
Uz notikumu turpmāko attīstību Tuvajos Austrumos ar optimismu raugās pētnieks Sandis Šrāders.
"Es domāju, ka Donalds Tramps pats devis ir sev laiku labot kļūdas un mēģināt stabilizēt situāciju, ko ASV un īpaši Donalda Trampa personīgā rīcība ir padarījusi par ļoti nestabilu Tuvajos Austrumos. Šīs divas nedēļas varētu dot mums iespēju atrisināt arī dažādus drošības jautājumus. Īpaši, kas ir saistīti ar Irānas un arī Izraēlas drošības interesēm reģionā."
Sandis Šrāders uzskata, ka vienošanās par pagaidu uguns pārtraukšanu varētu arī novest pie paliekoša miera, ja Vašingtonai izdotos sarunās iesaistīt Eiropas sabiedrotos.
"Mums ir nepieciešama stabilitāte un arī reģiona valstis ir ieinteresētas stabilitātē. Es domāju, ka Eiropas valstis, kuras Donalds Tramps ir aplicis ar tarifiem, kuras ir apvainojis, kurām ir draudējis ar militāru izrēķināšanos, ja netiek atdotas teritorijas, ir neaizvietojamas diplomātijā un ekonomiskajā stabilizācijā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Tuvajiem Austrumiem."
Savukārt Līva Zorgenfreija uzsver, ka atrisinājums šobrīd ir ļoti neskaidrs. Viņasprāt, svarīgākais ir tas, kā turpmāk tiks organizēta satiksme stratēģiski svarīgajā Hormuza šaurumā. Irāna paziņojusi, ka par katru kuģi vēlas iekasēt divus miljonus ASV dolāru. Un tā ir būtiska atšķirība no situācijas, kāda bija pirms kara, kad kuģot varēja brīvi.
"Irāna šo šaurumu izmanto kā ekonomikas sviru, ar ko var būtiski ietekmēt un kavēt pasaules ekonomikas attīstību. Līdz ar to varētu teikt, ka džins ir izlaists šobrīd ārā no pudeles. Un mums ar to džinu būs nākotnē jāsadzīvo.
Tāpēc, lai gan šobrīd tendences ir pozitīvas, ekonomiste brīdina, ka daudz kas vēl var mainīties.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
