Pēc ziņām par pamieru krīt naftas un gāzes cenas

Šorīt naftas cena samazinājusies aptuveni par 14%, un etalonmarkas "Brent" jēlnafta nokritusies zem 100 dolāru robežas – līdz aptuveni 93–94 dolāriem par barelu. Tas ir zemākais līmenis kopš kara sākuma, taču joprojām būtiski augstāks nekā pirms konflikta, kad cena bija ap 72 dolāriem, un arī virs 2025. gada līmeņa (aptuveni 69 dolāri par barelu). Tas nozīmē, ka tirgū joprojām saglabājas bažas par piegādēm.

Būtisks cenu krituma iemesls ir Irānas lēmums atkal atvērt vienu no svarīgākajiem naftas un gāzes transportēšanas ceļiem – Hormuza šaurumu. Tas ir stratēģiski nozīmīgs punkts globālajai energoapgādei, un jebkādi traucējumi tajā nekavējoties ietekmē cenas visā pasaulē.

Noskaties: Lētāki vilcieni kā risinājums dārgai degvielai. Švinka piedāvā par 50% samazināt mēnešbiļešu cenas

Tikmēr dabasgāzes tirgū Eiropā vērojams vēl straujāks kritums. Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena trešdien sarukusi par aptuveni 20%, sasniedzot 42,5 eiro par megavatstundu.

Neraugoties uz straujo cenu kritumu, eksperti brīdina, ka situācija stabilizēsies pakāpeniski. Naftas un gāzes ieguves uzņēmumiem būs nepieciešams laiks, lai atjaunotu pilnu ražošanas jaudu, savukārt pārstrādes rūpnīcām – lai atgrieztos pie normāla darbības režīma. Tas nozīmē, ka degvielas, kā arī lauksaimniecībā izmantoto mēslojumu cenas tuvākajās nedēļās var saglabāties paaugstinātas.

Augstās energoresursu izmaksas turpina ietekmēt arī plašāku ekonomiku, jo tās sadārdzina transportu, ražošanu un ikdienas preces.

Tikmēr finanšu tirgos valda optimisms. Lielbritānijas FTSE 100 indekss pieaudzis par vairāk nekā 1,5%, bet Āzijas tirgos kāpums bijis vēl straujāks – Dienvidkorejas Kospi indekss palielinājies gandrīz par 7%, bet Japānas Nikkei – par 5,5%. Šie tirgi iepriekš bija īpaši jutīgi pret piegāžu traucējumiem no Tuvajiem Austrumiem.

Pamiera ziņas Krievijā rada pretēju efektu

Krievijā pamiera ziņas radījušas pretēju efektu finanšu tirgos.

Naftas un gāzes uzņēmumu akcijas strauji kritušās – "Rosneft" vērtība samazinājās par vairāk nekā 7%, "Tatneft" par 6,6%, bet "Lukoil" un "Novatek" zaudēja attiecīgi vairāk nekā 4%.

Kritumu piedzīvoja arī citi enerģētikas giganti, tostarp "Gazprom". Maskavas biržas indekss samazinājās par aptuveni 1,6%. Šādu reakciju skaidro ar naftas cenu kritumu, kas tieši ietekmē Krievijas budžeta ieņēmumus un enerģētikas sektora peļņu.