"Vajag atspiest, lai iet tālāk par krievu kuģi!" Ukraiņi cīnās par katru metru savas zemes

Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks pavirzījies uz priekšu vēl par 250 metriem Bahmutas virzienā, Berhivas ūdenskrātuves rajonā un vēl 200 metrus Doneckas apgabalā, virzienā no Toreckas. Savukārt Zaporižjas apgabalā Ukrainas armija pavirzījusies uz priekšu par vienu kilometru Berdjanskas virzienā, līdz šim reģionā kopumā atbrīvojot trīs kvadrātkilometrus.

TV3 Ziņu filmēšanas grupa šodien strādāja ar gaisa izlūkošanas brigādi, kas koriģē artilērijas uguni Berhivkas virzienā pie Bahmutas.

Jau tuvojoties Časivjarai, filmēšanas komanda virs pilsētas redzēja paceļamies melnu dūmu mākoni. Lai gan okupācijas spēku pozīcijas Ukrainas armijai pēdējo divu nedēļu laikā ir izdevies atspiest par vismaz diviem kilometriem tālāk, pilsēta, kas ir pārvērsta par gruvešiem, joprojām tiek apšaudīta nepārtraukti.

Sagrautas dzīvojamās mājas, ielās milzu krāteri no aviobumbām un raķetēm. Lai gan vēl te ir palikuši ap 1000 iedzīvotāju – cilvēkus ielās neredz. Viņi slēpjas pagrabos.

Pilsētas aizsardzības pozīcijas sargā Ukrainas Bruņoto spēku karavīrs, artilērists Artjoms ar savu vienību. Viņš filmēšanas komandai parādīja lādiņus, ar ko puiši pie Časivjaras veic uzdevumus.

Artjoms ir dzimis un audzis Harkivas apgabala Čugujevā, kas kara sākumā nonāca krievu okupācijā, taču pēc divu mēnešu ilgā okupācija jūga Artjomam izdevās no tā izkļūt.

"Es biju okupācijā, veiksmīgi, tiešām veiksmīgi izdevās izbraukt. Izvedu savu ģimeni uz Poltavu, tagad esmu te. Uzreiz aizgāju uz kara komisariātu. Man visi draugi ir karavīri. Tikko pie mums pilsētā ienāca tie kropļi, uzreiz sapratu, ka jāmēģina izbraukt un jāpievienojas Ukrainas bruņotajiem spēkiem," stāsta Ukrainas bruņoto spēku karavīrs, artilērists Artjoms.

Viņa vienība strādā ar britu dāvināto 105 milimetru haubici "L119".

"Mūsu mīlulīte šauj kā snaiperis, ļoti laba tehnika. Veca, bet precīza un laba. Mums ir viena 96. gada izlaiduma, šī ir 93. Mūsu uzdevums ir izdarīt tā, lai viņi neatnāk šeit, noturēt, noturēt tas ir par maz, vajag atspiest, lai iet tālāk par krievu kuģi," saka Artjoms.

Atrjoms ar savu vienību šeit ir no marta. Vēl pirms trīs nedēļām tuvākās ienaidnieka pozīcijas bija vien 800 metri no Časivjaras pilsētas robežām, tagad okupantus izdevies atspiest atpakaļ par aptuveni trīs kilometriem.

"Situācija ir izmainījusies uz labo pusi, mēs dodam virsū, ejam uz priekšu. Tas mūs motivē, ir redzams, ka viņi ir atslābuši un morāli saprot, ka mēs esam daudz stiprāki. Mums arī šis viss ir apnicis, cik jau var. Vajag dzīt ārā viņus," norāda Artjoms.

Šīs vienības uzdevums ir piesegt kājniekus pašās priekšējās līnijās, ko militārajā leksikā dēvē par nulles pozīcijām. Artilēristi saņem koordinātas un raida šāviņus. Artjoms stāsta, – krievu puse pilsētu un arī viņu pozīcijas nemitīgi apšauda ar visa veida artilēriju, mīnmetējiem un arī iznīcinātājdroniem. Daudz biedru kaujā nācies arī zaudēt, taču visi saprot, ka brīvībai ir augsta cena.