Valstis konferencē Lugāno vienojas par principiem Ukrainas atjaunošanai

Noslēdzot divu dienu konferenci Lugāno, līderi no aptuveni 40 valstīm parakstīja Lugāno deklarāciju, kurā izklāstīti principi Ukrainas atjaunošanai.

Konference tika ieplānota vēl pirms Krievija 24.februārī iebruka Ukrainā. Sākotnēji konferencē bija iecerēts apspriest reformas Ukrainā, bet pēcāk tika nolemts veltīt pasākumu Ukrainas atjaunošanai.

Konferencē netika vākti līdzekļi Ukrainas atjaunošanai, bet apspriesti principi un prioritātes atjaunošanas procesam, ko plānots sākt vēl pirms kara beigām.

Šveices prezidents un konferences namatēvs Ignacio Kasiss uzslavēja Lugāno deklarāciju kā pirmo svarīgo soli garajā ceļā uz Ukrainas atlabšanu.

Prezidents sacīja, ka Lugāno viņi gatavojušies laikam pēc kara, kurš vēl turpinās.

"Tam vajadzētu dot cilvēkiem Ukrainā cerību un pārliecību, ka viņi nav vieni," sacīja Kasiss.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs, kurš piedalījās konferencē klātienē, pirmdien pasākuma dalībniekiem sacīja, ka Ukrainas atjaunošanai pēc kara varētu būt nepieciešami vismaz 750 miljardi dolāru.

Šodien Šmihaļs sacīja, ka Lugāno deklarācija noteikti ir sākums garam un ilgstošam procesam.

Lugāno deklarācijā teikts, ka valstis apņemas atbalstīt Ukrainu atjaunošanas procesā un atbalsta Ukrainas Eiropas perspektīvu un Eiropas Savienības (ES) kandidātvalsts statusu.

Deklarācijā norādīts, ka Ukraina pati vadīs atjaunošanas procesu.

Pastāvot bažām par plaši izplatīto korupciju Ukrainā, konferencē daudz tika runāts arī par nepieciešamību pēc reformām.

Lugāno principos ir uzsvērts, ka "atveseļošanās procesam ir jāveicina Ukrainas reformu centienu paātrināšana, padziļināšana, paplašināšana un sasniegšana un noturība saskaņā ar Ukrainas virzību uz Eiropu".

Dokumentā uzsvērts, ka atjaunošanas procesam ir jābūt caurspīdīgam, iekļaujošam un tajā jānodrošina dzimumu vienlīdzība. Deklarācijā Ukraina aicināta atjaunošu veikt ar domu par ilgtspējību.

Šmihaļs pirmdien izklāstīja Ukrainas valdības plānu pakāpeniskai atjaunošanai, koncentrējoties uz kara skarto cilvēku tūlītējām vajadzībām, kam sekotu ilgtermiņa rekonstrukcijas projektu finansēšana, kuru mērķis ir padarīt Ukrainu eiropeisku, zaļu un digitālu.

Šmihaļs šodien uzsvēra, ka Ukraina ir gatava strauji virzīties uz priekšu.

"Kad mēs sakām, ka esam gatavi rīkoties ātri, mēs patiešām domājam ātri," sacīja Ukrainas premjerministrs.

Viņš paziņoja, ka ieplānotas jau divas nākamās konferences, no kurām vienu tuvākajos mēnešos vadīs ES, bet otru nākamgad rīkos Londona.

Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece otrdien, uzrunājot Ukrainas atjaunošanai veltītās konferences dalībniekus, paudusi, ka Latvija ir gatava piedalīties Ukrainas atjaunošanā, un mūsu pilsoniskā sabiedrība un privātais sektors ir apņēmības pilni atbalstīt Ukrainu.

"Ukrainas valdībai ir jānosaka savas valsts atjaunošanas plāna prioritātes. Lēmums piešķirt Ukrainai kandidātvalsts statusu skaidri noenkuro Ukrainu Eiropas Savienības kartē," sacīja Saeimas priekšsēdētāja, atzīmējot, ka Ukrainas atbalstam ir jābūt saistītam ar reformām, to tuvinot Eiropas Savienībai.

Mūrniece apliecināja, ka pēc kara beigām Ukrainas mērķis ir kļūt par modernu Eiropas valsti un Latvija ir ieinteresēta pārvērst sapni par realitāti.