Valsts budžeta kāpināšanai Igaunijā cels nodokļus; jau tagad daudziem igauņiem grūtības ar rēķinu nomaksu
Ģeopolitiskās situācijas dēļ mūsu reģiona valstīm turpmākajos gados sagaidāmi lieli tēriņi aizsardzības spēju stiprināšanai. Tam nepieciešama nauda. Latvijā daļēji to plānots veikt uz nākotnes pensionāru rēķinu. Savukārt iedzīvotājus Igaunijā sagaida nodokļu kāpums. Tiks celts gan akcīzes nodoklis alkoholam, gan PVN un Iedzīvotāju ienākumu nodoklis. Papildus nodeva arī uzņēmējiem.
Igaunija ir Baltijas valstu līdere iedzīvotājiem izsniegto patēriņa kredītu apjomā. Vidējā izsniegtā summa ir virs astoņiem tūkstošiem eiro. Salīdzinājumam Latvijā – tā nesasniedz piecus tūkstošus.
Kā skaidro bankā "Citadele", Igaunijā ir lielākas algas, līdz ar to arī aizņemtās summas lielākas.
Taču vienlaikus atklājas vēl viena škautne. Katrs ceturtais igaunis patēriņa kredītu ir ņēmis ikdienas vajadzību segšanai.
"Tas nozīmē, ka cilvēkiem pietrūkst līdzekļu pārtikai, īrei. Jāmaksā komunālie pakalpojumi. Satraucoši ir tas, ka tendence tam ņemt aizņēmumu palielinās. "
Ja pērn kredītu pamatvajadzību segšanai bija ņēmuši 19% aizņēmēju, tad šogad jau 24%.
Igaunijas Centrālajā bankā norāda, daudziem aizņēmējiem sāk parādīties problēmas naudu atdot.
"Komercbankās kavēto aizdevumu skaits ir ap 3% no kopējā skaita. Pie citiem aizdevējiem vismaz divreiz vairāk."
Eksperti ir vienisprātis – daļā iedzīvotāju sāk parādīties ekonomiskā nedrošība jeb bailes par nespēju pildīt savas finansiālās saistības. Visvairāk to aptaujās norādījuši pirmspensijas vecuma cilvēki. Taču, kas interesanti, 40-50 gadnieku grupā optimisms nedaudz, taču pat uzlabojies.
Tas ir šodien. Turpmākie gadi sola būt vēl izaicinošāki. Piemēram, PVN sasniegs 24% šābrīža 22% vietā. Tāpēc viena no lielveikalu ķēdēm valdībai lūdz gaļai, pienam un dārzeņiem piemērot samazinātu likmi.
"Izvēlējāmies šīs trīs pārtikas grupas, jo tās ir pārtikas groza pamatā un daļa ir vietējas izcelsmes. Mēs atbalstītu ražotājus un vienlaikus arī iedzīvotājus ar zemākiem ienākumiem."
Jāatgādina, ka jūlijā apstiprinātā Kristena Mihala valdība apņēmusies par diviem procentpunktiem celt pievienotās vērtības nodokli, par diviem procentpunktiem iedzīvotāju ienākumu nodokli un papildus nodokli no uzņēmumu peļņas. Jaunās likmes stātos spēkā gada, pusotra laikā.
Par PVN likmes samazinājumu pārtikai premjers ir skeptisks.
"Piemēri citās valstīs un reālā dzīve parāda, ka šāds nodokļu samazinājums bieži vien nesasniedz patērētājus. Ar laiku tas kaut kur pazūd un atškirības vairs nav jūtamas."
Igaunijas valdības dokumentos nodokļu paaugstinājums paredzēts līdz 2028. gadam. Iedzīvotāju vidū bažas par to, kā tas ietekmēs labklājību ir visai lielas.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
