Maska uzņēmumam ļauj smadzeņu čipu ievietot cilvēka galvā

Maska uzņēmums "Neuralink", kas nodarbojas ar smadzeņu mikroshēmu jeb čipu izstrādi, ir saņēmis atļauju veikt klīniskos izmēģinājumus. "Ar prieku paziņojam, ka esam saņēmuši FDA [ASV Pārtikas un zāļu pārvaldes] atļauju uzsākt mūsu pirmo klīnisko izmēģinājumu ar cilvēkiem," piektdien tviterī pavēstīja kompānija.

We are excited to share that we have received the FDA’s approval to launch our first-in-human clinical study!

This is the result of incredible work by the Neuralink team in close collaboration with the FDA and represents an important first step that will one day allow our…

— Neuralink (@neuralink) May 25, 2023

Paziņojumā pausta pārliecība, ka "Neuralink" tehnoloģijas spēs palīdzēt daudziem cilvēkiem. Drīzumā tiek solīta plašāka informācija par pirmās klīniskās izpētes dalībnieku atlasi.

Savienos kā ar bezvadu skandu

Maska uzņēmums izstrādā neiročipu, kas ļautu pārraidīt smadzeņu signālus, izmantojot "Bluetooth" savienojumu. Tas ļautu cilvēkam tieši kontrolēt datoru vai viedtālruni.

Līdzšinējie projekta apraksti medijos liecina, ka šīs sistēmas uztvērējkapsulu plānots piestiprināt aiz cilvēka auss līdzīgi kā dzirdes aparātu. No tās uz smadzenēm vestu diegveida elektrodi. Smadzenēs plānots implantēti līdz 1500 šādu elektrodu. Katrs no tiem ir četras reizes plānāks par cilvēka matu.

Kā iepriekš topošo tehnoloģiju aprakstījis Masks, mikroshēma ļaus kontrolēt cilvēka hormonus, pārvaldīt trauksmi un pat liks smadzenēm strādāt efektīvāk. Pirmie testi, kas veikti ar žurkām un pērtiķiem, esot bijuši veiksmīgi.

Aģentūra "Reuters" pagājušā gada nogalē gan ziņoja par izmeklēšanu, kas ierosināta pēc sūdzībām par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvniekiem "Neuralink" pētījumos. Uzņēmuma darbinieki apgalvoja, ka eksperimenti ar dzīvniekiem veikti sasteigti, kā arī noveduši pie to ciešanām un nāves. Arī žurnālistu iegūtie dokumenti apstiprināja, ka nesekmīgi eksperimenti atkārtoti, palielinot testēto un bojāgājušo dzīvnieku skaitu.