Venēcijas biennāle sākas politiskas spriedzes ēnā

Venēcijas biennāle, kas norisinās reizi divos gados Itālijas pilsētā Venēcijā, pulcē māksliniekus no dažādām valstīm, tostarp konflikta zonām — Ukrainas, Izraēlas un ASV. Tomēr īpašu rezonansi izraisījusi Krievijas dalība, kas atjaunota pirmo reizi kopš 2022. gada pilna mēroga iebrukuma Ukrainā.

Šis lēmums izpelnījās kritiku gan no Itālijas valdības, gan Eiropas Savienibas (ES) puses. Kā norāda "France 24", ES pat apsvēra iespēju apturēt aptuveni divu miljonu eiro finansējumu. "Kultūras pasākumiem, kurus finansē Eiropas nodokļu maksātāji, jāaizsargā demokrātiskās vērtības," uzsvēra Eiropas Komisijas pārstāvis.

Spriedzi vēl vairāk pastiprināja žūrijas kolektīvā atkāpšanās. Tās pārstāvji paziņoja, ka "nepiešķirs balvas valstīm, kuras pārstāv līderi ar Starptautiskās krimināltiesas izdotajiem aresta orderiem", tādējādi netieši norādot uz Krieviju un Izraēlu.

Galu galā tika pieņemts kompromisa risinājums — Krievijas paviljons apmeklētājiem nebūs atvērts. Tā vietā projektā "The tree is rooted in the sky" paredzētie priekšnesumi tiks ierakstīti preses dienās un vēlāk demonstrēti uz lielajiem ekrāniem.

Tikmēr 22 Eiropas kultūras un ārlietu ministri vēstulē biennāles prezidentam Pjetrangelo Buttafuko uzsvēra, ka Krievijas dalība ir "nepieņemama, ņemot vērā brutālo agresijas karu Ukrainā", piebilstot: "Kultūra nav atrauta no sabiedrības realitātes."

Organizatori savukārt uzsver iekļaušanas principu. "Biennāle cenšas būt un tai jāpaliek par vietu pamieram mākslas, kultūras un radošās brīvības vārdā," teikts paziņojumā.

Arī pats Buttafuko aizstāv šo pieeju, norādot: "Mākslai ir daudz lielāks spēks nekā jebkādai apspiešanai. Tā paver ceļu nākotnei."

Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un žūrijas atkāpšanos, balvu pasniegšana pārcelta uz izstādes noslēgumu 22. novembrī. Tikmēr daļa analītiķu uzskata, ka notiekošais spilgti parāda, cik cieši kultūras pasākumi šobrīd savijušies ar starptautisko politiku.