ASV dod triecienu Venecuēlas galvaspilsētai – Tramps paziņo, ka prezidents Maduro ir "sagūstīts"

Tiek ziņots, ka sestdienas agrā rītā Karakasā nogranduši vismaz septiņi sprādzieni, Pēcāk no militārās bāzes angāra redzami dūmi, kā arī pārtraukta elektroapgāde citam militāram objektam.

Tramps nācis klajā ar paziņojumu, ka ASV ir veikušas "liela mēroga triecienu pret Venecuēlu" un tā laikā "sagūstīts" valsts prezidents Maduro un viņa sieva. Kā vēsta "Reuters", tad sagūstīšanas operāciju veikušas elitāras ASV specvienības.

Trampa paziņojumā teikts: "Amerikas Savienotās Valstis ir sekmīgi veikušas liela mēroga triecienu pret Venecuēlu un tās vadītāju, prezidentu Nikolasu Maduro, kurš kopā ar sievu ir sagūstīts un izvests no valsts. Šī operācija tika veikta sadarbībā ar ASV tiesībaizsardzības iestādēm."

Savukārt laikrakstam "The New York Times" Tramps klāstīja, ka "tā patiesībā bija izcila operācija", kas prasījusi daudz plānotu priekšdarbu un tajā iesaistīti "daudzi, daudzi lieliski karavīri un daudzi lieliski cilvēki".

Venecuēla mobilizē bruņotos spēkus

ASV ģenerālprokurore Pema Bondi paziņojusi, ka Maduro un un viņa sievai Sīlijai Floresai apsūdzības ir izvirzītas Ņujorkas dienvidu apgabala tiesā. Apsūdzības izvirzītas par narkoterorismu, kokaīna importu, ložmetēju un citu ieroču glabāšanu sazvērestībā pret ASV.

Venecuēlas aizsardzības ministrs Vladimirs Padrino Lopezs nodēvējis ASV triecienus par "barbarismu" un paziņojis, ka valsts bruņotie spēki ir izvietoti "pilnīgai nācijas aizstāvībai".

Valsts apsūdz ASV mēģinājumos "atsavināt Venecuēlas stratēģiskos resursus, jo īpaši naftu un minerālus", kā arī "mēģinājumā ar varu sagraut valsts politisko neatkarību".

Kā atklāj valdošās partijas līderis Nahums Fernandess, Maduro ar sievu ASV specoperācijas brīdī tikuši burtiski "izvilkti no guļamistabas".

Venecuēlas iekšlietu ministrs Diosdado Kaveljo paziņojis, ka "valstī viss ir mierīgi" un ASV operācija esot izdevusies tikai daļēji. "Viņi gaidīja, ka cilvēki gļēvulībā bēgs. Tas nav noticis. Gļēvuļu laiks ir pagājis," saka Kaveljo.

Savukārt Venecuēlas kaimiņvalsts Kolumbija dislocējusi karavīrus uz abu valstu robežas.

Maduro sagūstīšana "sarunāta" jau iepriekš?

"Venecuēla starptautiskās sabiedrības priekšā noraida, neatzīst un nosoda ārkārtīgi nopietno militāro agresiju, ko pašreizējā Amerikas Savienoto Valstu valdība ir pastrādājusi pret Venecuēlas teritoriju un iedzīvotājiem," sestdienas rītā paziņojusi Maduro valdība.

Prezidents ir "devis rīkojumu īstenot visus valsts aizsardzības plānus" un pasludinājis "ārēju traucējumu stāvokli", teikts Venecuēlas valdības ziņojumā.

Tikmēr avoti Venecuēlas valdības opozīcijā norādījuši, ka Maduro sagūstīšana esot bijusi stratēģiski iepriekš izplānota. Opozīcijas līdere, Nobela miera prēmiju saņēmusī Marija Korina Mačadona paziņojusi, ka Maduro atstās amatu jebkurā gadījumā un opozicionāri ir gatavi pārņemt varu valstī "no pirmās dienas".

Kā norāda analītiķi, tad ar šiem triecieniem Tramps acīmredzami vēlas panākt režīma maiņu valstī.

Tramps jau mēnešiem draudējis Venecuēlai

Triecieni veikti laikā, kad ASV bruņotie spēki pastiprināti ir vērsušies pret, iespējams, narkotiku kontrabandas kuģiem. Piektdien Venecuēla paziņoja, ka tā ir gatava sarunām ar ASV par līgumu narkotiku kontrabandas apkarošanai.

Maduro ceturtdien pārraidītā intervijā sacījis, ka ASV vēlas piespiest Venecuēlu mainīt valdību un iegūt piekļuvi tās milzīgajām naftas rezervēm, izmantojot mēnešiem ilgo spiediena kampaņu, kas sākās ar masveida militāro spēku izvietošanu Karību jūrā augustā. ASV ir apsūdzējušas Maduro narkoterorismā.

ASV prezidents Donalds Tramps mēnešiem ilgi draudēja, ka drīzumā varētu dot rīkojumu veikt triecienus mērķiem Venecuēlas teritorijā. ASV ir arī arestējušas naftas tankkuģus, kuriem piemērotas sankcijas, Venecuēlas piekrastē, un Tramps ir devis rīkojumu bloķēt citus tankkuģus, tādējādi, šķiet, cenšoties ierobežot Dienvidamerikas valsts ekonomiku.

Vašingtona vērš uzmanību uz cīņu ar narkotiku konstabandu

ASV bruņotie spēki kopš septembra veikuši daudzus triecienus kuģiem gan Karību jūrā, gan Klusā okeāna austrumos, vēršoties pret, kā apgalvo Vašingtona, narkotiku kontrabandistiem.

Tomēr ASV administrācija nav sniegusi nekādus pierādījumus tam, ka kuģi būtu iesaistīti narkotiku tirdzniecībā, kas savukārt raisa debates par šo operāciju likumību.

Starptautisko tiesību eksperti un tiesību aizsardzības organizācijas norāda, ka šie triecieni, pēc visa spriežot, ir ārpustiesas nogalināšana. Vašingtona to noliedz.

Saskaņā ar ASV armijas publiskoto informāciju nāvējošajā jūras kampaņā vismaz 305 triecienos ir nogalināti vismaz 115 cilvēki.

Šie uzbrukumi sekoja ievērojamai ASV spēku palielināšanai ūdeņos pie Dienvidamerikas krastiem, cita starpā novembrī tur tika izvietots ASV modernākais lidmašīnu bāzes kuģis, kas papildināja jau tā lielāko militāro klātbūtni reģionā vairāku paaudžu laikā ar vēl tūkstošiem karavīru.