Vēstnieks Ukrainā apstiprina brīvprātīgā Latvijas karavīra bojāeju
Latvijas vēstnieks Ukrainā TV3 Ziņām apstiprināja, ka Ukrainas austrumos Krievijas triecienā gājis bojā cīnītājs no Latvijas. Vēstniecība un Ārlietu ministrija (ĀM) aicina neizplatīt uz neoficiāliem datiem balstītu informāciju, kamēr karā kritušā cilvēka ģimene nav pieņēmusi lēmumu, vai vēlas atklāt traģēdijas detaļas.
Ņemot vērā 3. oktobrī izskanējušo neoficiālo informāciju par to, ka frontē Ukrainā kritis cīnītājs no Latvijas, TV3 Ziņas sazinājās ar Latvijas vēstnieku Ukrainā. Ierasti šādās situācijās par Latvijas valstspiederīgo bojāeju ārvalstis vispirms informē tuviniekus, kas tālāk pieņem lēmumu par to, cik plaši un vai vispār atklāt notikušā apstākļus.
"Mūsu rīcībā ir informācija, ka frontē ir nogalināts brīvprātīgais kareivis no Latvijas un tas notika naktī no sestdienas uz svētdienu. Mēs esam saziņā ar Ukrainas militārajām iestādēm, skaidrojam detaļas un mums ir jāgaida oficiāls apstiprinājums par nāves faktu. Konsulāro palīdzību Ārlietu ministrija sniedz tieši un individuāli, līdz ar ko informāciju par notikušo – par Latvijas valstspiederīgā bojāeju – sniedz tuviniekiem, nevis trešajām personām, un tuvinieki ir tie, kas pieņem lēmumu par to, cik plaši šo informāciju pēc tam publisko."
Vēstnieks vienlaikus atgādina, ka Ukrainā notiek karš un šī nav standarta procedūra, kas darbojas brīžos, kad ārvalstīs tāda vai cita iemesla dēļ iet bojā kāds Latvijas valstpiederīgais.
"Protams, ka tas nav standarta gadījums, šeit nav situācija kā parastā miera laikā, kad ir noticis kāds auto negadījums vai cita lieta – nebūt ne. Šeit ir kara apstākļi, kas nozīmē, ka nevis civilās iestādes kontrolē situāciju frontes līnijā, bet militārās iestādes un tām ir visa autoritāte par nāves fakta apstiprināšanu, bojā gājušā atpazīšanu un tikai tad Latvijas Republikā iestādes informē – kad ir saņemts nāves fakta apstiprinājums – viņi informē piederīgos un vienojas par tālāko rīcību – mirstīgo atlieku transportēšanu uz Latviju," stāsta Latvijas vēstnieks Ukrainā.
TV3 Ziņas sazinājās ar Kristu, kurš jau no pirmās dienas, kad Krievija uzsāka pilna mēroga iebrukumu Ukrainā, pats stājies Ukrainas brīvības cīnītāju rindās. Krists piekrīt komentēt situāciju tikai tāpēc, ka šobrīd tiekot izplatītas dažādas notikuma versijas, no kurām ne viss atbilst patiesībai. Viņš tonakt, kad krievi Limanas pilsētā raidīja dronu triecienus, atradās netālu no vietas, kur krita Latvijas un Igaunijas pilsoņi.
"Šo ziņu es varu apstiprināt, jo divu dronu trieciena brīdī es atrados 800 metru attālumā no tās vietas, arī Limanā. Es gan nezināju, ka tajā triecienā ir cietis latvietis, bet nākamajā dienā, kad es braucu pie savas brigādes puišiem, kas bija trīs māju attālumā no turienes, viņi bija tajā brīdī klāt un centās kaut ko glābt, kas vēl bija glābjams, bet diemžēl nekas nebija glābjams. Viņi atrada pasi, un tad es redzēju, ka tie ir mani draugi, mana bijusī brigāde. Un es varu apstiprināt latvieša nāvi."
Krists TV3 Ziņām arī apstiprina, ka šis ir tas pats gadījums, kad gāja bojā arī Igaunijas pilsonis – viņi bija vienā mājā, vienā komandā.
Kritušā karavīra cīņu biedri aicina medijus Latvijā bez ģimenes ziņas nepublicēt bojā gājušā karavīra vārdu un no plašākiem komentāriem atsakās, cienot aizgājušā ģimeni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
