Vēsturiskā vizītē Kijivā ieradušies ES ārlietu ministri. Kādi ir būtiskākie sarunu temati?
Ukrainas galvaspilsētā Kijivā uz vēsturisku sanāksmi pulcējušies Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri. Dienaskārtības augšgalā sarunas par turpmāko atbalstu Ukrainai, tostarp kontekstā ar ķildām ASV, kur patlaban finansiālais atbalsts kara plosītajai valstij nonācis strupceļā – Kongresam nespējot vienoties par budžeta projektu, vēsta TV3 Ziņas.
Šī ir pirmā reize kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad kara plosītajā valstī ieradušies visu 27 Eiropas Savienības (ES) valstu ārlietu ministri. Tiesa, mūsu valsti Ukrainā šajā vēsturiskajā sanāksmē pārstāv Ārlietu ministrijas valsts sekretārs, jo Krišjānis Kariņš esot apslimis. Atklājot sanāksmi, Ukrainas ārlietu ministrs akcentēja notikuma nozīmīgumu.
"Šis ir vēsturisks notikums. Priecājos sveikt Eiropas Savienības ārlietu ministrus vēsturiskajā sanāksmē Ukrainā. Pirmo reizi vēsturē ārpus pašreizējām savienības robežām. Bet arī tās nākotnes robežās."
Tikšanās notiek laikā, kad strupceļā nonācis jautājums par Ukrainas lielākā militārā atbalstītāja ASV turpmāko atbalstu Kijivai. Polarizētais ASV Kongress, nespējot vienoties par budžeta projektu, sestdien novērsa valdības iestāžu darba apturēšanu, pēdējā brīdī pieņemot likumu, kas saglabā federālās valdības finansējumu vēl 45 dienas. Taču šis likums neparedz Džo Baidena aicinājumu pēc vēl 24 miljardu dolāru palīdzības Ukrainai. Šo situāciju asi kritizējis Lietuvas ārlietu ministrs.
"Es domāju, ka mēs ar savu atbalstu Ukrainai tuvojamies kritiskam punktam. Ja netiks sperti ļoti nopietni soļi, var rasties šaubas, vai mēs patiešām domājam to, ko sakām – esam ar Ukrainu līdz tās uzvarai. Ziņojumi, kas ir nākuši no Briseles, Vašingtonas vai citurienes rada šaubas, vai mēs to runājam nopietni. Es ceru, ka šodienas sanāksme novērsīs šīs šaubas un nosūtīs ļoti skaidru, kristāldzidru vēstījumu, ka Eiropa ir ar Ukrainu līdz tās uzvarai."
Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās pauda, ka uz spēles Ukrainā ir kaut kas daudz lielāks nekā tikai Ukraina. Runa ir par pasaules stabilitāti un drošību.
"Šim karam ir dziļas sekas visā pasaulē, bet mums, eiropiešiem, tas ir eksistenciāls drauds."
No savienības ārlietu ministriem Kijivā izskanēja skaidrs vēstījums, ka Ukrainas vieta ir Eiropas Savienībā un Eiropa stāv plecu pie pleca ar Ukrainu karā pret agresorvalsti Krieviju.
"Mēs vedam Eiropas Savienību tur, kur šobrīd visspēcīgāk pukst Eiropas sirds – te Kijivā, te Ukrainā. Ukrainas nākotne ir Eiropas Savienībā, mūsu brīvības kopienā, un tā drīzumā izstiepsies no Lisabonas līdz Luhanskai. Ar katru ciematu, katru metru, ko Ukraina atbrīvo, ar katru metru, kurā tā glābj savus iedzīvotājus, tā arī bruģē ceļu uz Eiropas Savienību."
Tikmēr Rumānija, kura Krievijas sākto karu kaimiņvalstī izjūt vistiešāk – aicināja kolēģus atcerēties, ka drošības situācija ir neapskaužama ne tikai Ukrainā, bet arī ap to.
"Rumānija, Eiropas Savienības dalībvalsts, kurai ir garākā robeža ar Ukrainu, ļoti labi izprot kara sekas Ukrainā. Jūs zināt, ka Rumānijas teritorijā tika atrastas Krievijas dronu daļas. Krievu uzbrukumi civilajām infrastruktūrām, tostarp Donavas ostām, kas atrodas ļoti tuvu Rumānijas robežai, ir kara noziegumi."
Rumānija apņēmusies trupināt atbalstīt Ukrainu ar labības tranzītu. Līdz šim vairāk nekā 25 miljoni tonnu Ukrainas labības ir ievesti Rumānijā pa solidaritātes ceļiem. Līdz šā gada beigām tranzīta jaudu plānots palielināt no diviem miljoniem līdz četriem miljoniem tonnu, tādējādi palīdzot Ukrainai risināt graudu krīzi, kas, tostarp gaidāmo vēlēšanu dēļ, ir izveidojusies Polijas un Ukrainas starpā. Cita starpā Kijivā šodien apspriests arī Slovākijas vēlēšanu iznākums, kurās vairākumu guva prokrieviskā populista Roberta Fico partija, kas iestājas pret militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai. Ukrainas puse gan sacīja, ka respektē Slovākijas tautas izvēli", bet esot "pāragri spriest, kā šīs vēlēšanas ietekmēs atbalstu Ukrainai".
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
