Viļņas katedrāles pagrabos šie dārgumi tika paslēpti pirms vairāk nekā 90 gadiem, lai netiktu izlaupīti nākot padomju okupācijai. Vismaz daļu priekšmetu, kā kroņus, Polijas un Lietuvas valdnieki savas dzīves laikā nemaz nenēsāja. Tie speciāli veidoti kā apbedījumu sastāvdaļa.
"Atrastie priekšmeti ir neizmērojamas vēsturiskas vērtības, ilggadīgās Lietuvas valstiskuma tradīcijas simboli," stāsta Viļņas arhibīskaps metropolīts Gintars Grušs.
"Pieļaujam, ka atsevišķi rotaslietas tomēr ir arī lietotas ikdienā, piemēram, Barboras Radvilaites vai Elizabetes Habsburgas gredzeni," saka Valdnieku pils direktors Vīds Dolinsks.
To, ka katedrālē, iespējams, eksistē slepena slēptuve, tika konstatēts vēl padomju laikā – 1985. gadā. Taču bez turpinājuma. Pērn pieņemts lēmums kopā ar speciālistiem to izpētīt izmantojot endoskopisko kameru. Šeit jāpiemin, ka neoficiāli mēģinājumi bijuši arī iepriekš, taču nesekmīgi.
"Izpētes laikā tika izmantoti senāki kā arī mūsdienīgāki pagrabu plāni. Mums bija arī aculiecinieka ieraksts. Slēptuvi atrada pēc vairākiem mēģinājumiem. Tajā pašā dienā dārgumus inventarizējām un pārvedām restaurācijai," stāsta Viļņas arhidiecēzes pārstāvis Mikols Juozapavičs.
Līdz ar šīm ziņām uzplaucis konflikts. Vietējais restauratots Sauļus Poderis apgalvo, ka viņš aptuveni pirms desmit gadiem Polijā atradis cilvēku, kura tēvs piedalījies regāliju slēpšanā. Ar iegūto informāciju viņš vērsies pie diacēzes un pat pie valsts augstākajām amatpersonām, taču bez reakcijas.
"Tagad jūtos kā izmests aiz borta. Tas ir mans atklājums, kuru citi tagad piesavinājušies un paveikuši bez manas līdzdalības," sarūgtinājumu neslēpj restaurators Sauļus Poderis.
Restauratora iebildumus diacēze komentē skopi, vien sakot, ka viņam neesot bijusi atļauja kaut ko meklēt.
Tiek solīts, ka vēsturisko priekšmetu restaurācija tikšot pabeigta šī gada laikā un tad regālijas tiks izliktas plašākai apskatei.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
