Viļņa kļuvusi par Eiropas Zaļo galvaspilsētu

Viļņu par zaļāko Eiropas galvaspilsētu padara fakts, ka vairāk nekā 60% pilsētas teritorijas klāj meži un parki, kas ir lielākais rādītājs starp visām līdzšinējām konkursa uzvarētājām. Pilsētas mērs Valds Benkunskas uzsver, ka tituls ir ne tikai par kokiem un dabas platībām: "Būt Eiropas zaļākajai galvaspilsētai nozīmē daudz vairāk nekā vienkārši saskaitīt kokus. Tas ir par to, kā mēs vadām pilsētu, un par mūsu iedzīvotāju domāšanas veidu."

Īpašu nozīmi vērtējumā ieguva Viļņas ūdenssaimniecības sistēma – viena no izcilākajām Eiropā. Atšķirībā no lielākās daļas citu pilsētu, kurās izmanto virszemes ūdeni, Viļņa dzeramo ūdeni iegūst no dziļiem pazemes avotiem 40–245 metru dziļumā. Tas ļauj pilsētai piegādāt dabīgi tīru ūdeni ar minimālu apstrādi.

Pilsētā darbojas vairāk nekā 40 publiskās dzeramā ūdens strūklakas un sezonāli vēl astoņas mobilās, kas mudina iedzīvotājus atteikties no plastmasas pudelēm. Vien 2024. gadā tajās izdzerts vairāk nekā 3,8 miljoni glāžu ūdens, tādējādi samazinot gandrīz 200 tonnu plastmasas atkritumu.

Viļņā plaukst arī iedzīvotāju vadītas iniciatīvas. Piemēram, "Miesto Laboratorija" jeb pilsētas laboratorija demonstrē praktisku pieeju aprites ekonomikai – vecas durvis pārtop mēbelēs, gāzes baloni – gaismekļos, bet karotes – mēbeļu rokturos. Turpat tiek audzēti garšaugi ar hidroponikas sistēmu, kas patērē par 90% mazāk ūdens nekā tradicionālā lauksaimniecība.

Arī vietējā gastronomija kļuvusi par zaļā kursa daļu. Michelin zvaigžņotais restorāns "Demoloftas" sadarbojas ar zemniekiem, lai izmantotu produktus, kas neatbilst tirgus standartiem, bet ir veselīgi un garšīgi. Šefpavārs Tadas Eidukevičs uzsver: "Svarīgākais ir garša un kvalitāte, nevis tas, kā dārzenis izskatās."

Pilsētas iedzīvotāji un viesi regulāri izmanto mežterapijas programmas, kas rosina atjaunot saikni ar dabu, kā arī atpūšas pie Zaļā ezera vai Neres upes. Pat pilsētas pirts apvieno tradicionālas labsajūtas prakses ar dabas tuvumu.

Arī studenti, kas atgriežas no mācībām ārzemēs, uzreiz izjūt atšķirību gaisa kvalitātē. "Katru reizi, kad atgriežos Viļņā, gaiss šķiet daudz svaigāks nekā citās Eiropas valstīs," saka studente Vilte Meižiete.

Kā norāda Lietuvas vides ministrs Povils Poderskis, turpmāk pilsētas mērķis būs nevis kvantitāte, bet kvalitāte: "Zaļo platību mums jau ir daudz, tagad svarīgi panākt, lai tās būtu ilgtspējīgas, ar lielāku bioloģisko daudzveidību un labāku gaisa kvalitāti."

Viļņa savu titulu nesīs vienu gadu, bet 2026. gadā zaļās galvaspilsētas godu nodos Portugāles pilsētai Gimarainšai.