"Viņi nemitīgi triecas aizsardzības pierē," NBS majors vērtē krievu zaudējumus Ukrainā

"Krievu karotmāka būtībā nav mainījusies kopš Otrā pasaules kara," atzīmē Slaidiņš, runājot par Krievijas spēku piedzīvotajiem zaudējumiem Ukrainā. "Tā ir bez improvizācijas, uzbrūkot Ukrainas nocietinātajiem rajoniem, nemēģinot apņemt, aplenkt, izolēt. Krievi nemitīgi triecas stiprākās aizsardzības pierē. Tas arī noveda pie šiem lielajiem zaudējumiem."

NBS majors piebilst, ka iebrucēju rindās mobilizētajiem nav nodrošināts pietiekams apmācību līmenis, kā arī krievu spēkiem trūkst jaunāko komandieru un profesionalitātes.

Jānis Slaidiņš

NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks

"Nepietiekami sagatavotie karavīri tiek mesti uzbrukumā, lai ieņemtu kaut kādus objektus. Viņi pilda pavēli, ka uzdevums jāpaveic par jebkuru cenu. Bet redzams, ka tas nestrādā. Šajā karā šī masa nestrādā."

Vairāk nevajag, jo viņi tāpat ies bojā

"Otrā pasaules karā mobilizētos krievu kājniekus apmācīja vien divas nedēļas, jo uzskatīja, ka vairāk nevajag, jo viņi tāpat ies bojā. Ukrainas karā Krievijai ir tāda pati pieeja – pāris nedēļās iemāca pamatus un sūta uz fronti," salīdzina Slaidiņš. Viņš piebilst, ka arī kaujas tehnikā krievi paļaujas uz seno taktiku, izmantojot artilērijas ugunsvalni, kam seko kājnieku trieciens.

Lai gan analizējot agrākās krievu militārās mācības, bijis redzams, ka viņi slīpē modernākas taktikas, kaujas laukā tas neesot redzams. "Sākot karam, nesanāca nekas no tā, kam viņi bija trenējušies mācībās. Neko no tā viņi neparādīja," secina NBS majors.

"Arī tagad, kad Krievija kaujās met mobilizētos, tai skaitā cietumniekus, pēc būtības viņi izvilka pareizo kārti. Redzam arī, ka krievi spēj mobilizēt pietiekami daudz dzīvā spēka un, lai arī vāji apmācīti, tie ir guvuši zināmus panākumus, piemēram, pie Bahmutas," vērtē eksperts. "Tomēr viņiem neizdevās ar šo mobilizāciju pavērst kara gaitu sev labvēlīgā gultnē."

Jānis Slaidiņš

NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks

"Krievija vienmēr ir bijusi zināma ar vareno cilvēkresursu. Arī šobrīd tās mobilizācijas rezerve vēl ir apmēram četri līdz pieci miljoni. Cita lieta, ka viņi nespēj viņus savākt kopā un pienācīgi apmācīt, jo trūkst tehnikas un ekipējuma, trūkst arī mācību kadru, jo tie ir, kā saka, izkūpējuši kaujas laukos."

NBS majors uzskata, ka mūsdienu kara apstākļos izšķiroša loma ir karaspēka kvalitātei nevis kvantitātei: "Ja Ukraina saņems visus solītos ieročus, šī masa noteikti negūs nekādu pārsvaru kaujas laukā."

"Tas ir tipiski Krievijai"

"No Krievijas, protams, var gaidīt vis kaut ko. Un ir pilnīgi skaidrs, ka viņi nerēķināsies ar zaudējumiem. Viņi turpinās vilkt šo karu garumā, nežēlojot savus karavīrus, lai gan labi apzinās, ka Ukrainu iekarot vairs nevar. Tas ir tipiski Krievijai," spriež Slaidiņš.

"Izskatās, ka Krievija tagad vairāk koncentrēsies aizsardzības pasākumiem. Un, protams, Ukrainai būs jālaužas cauri šīm iebrucēju masām, jātērē resursi, jācieš zaudējumi," viņš prognozē turpmāko kara gaitu.

Jānis Slaidiņš

NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks

"Karaspēka nepietiekamā sagatavotība iebrucējiem var atspēlēties ļaunā jokā, ja kaut kur fronte sabruks. Un tas var būt izšķiroši šajā karā."

Par ko liecina skaitļi

Pēc Ukrainas armijas ģenerālštāba sniegtās informācijas kopš pagājušā gada februāra iebrukuma Krievijas dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā jau sasniedz gandrīz 200 000 karavīru.

ASV Nacionālās drošības padomes preses pārstāvis Džons Kērbijs, atsaucoties uz ASV izlūkdienestu datiem, paziņojis, ka pēdējo piecu mēnešu laikā vien karā Ukrainā gājuši bojā vairāk nekā 20 000 Krievijas karavīru un vēl 80 000 ir ievainoti. Pēc viņa teiktā, ievērojama daļa no šiem zaudējumiem ir saistīta ar kaujām par Bahmutu. Puse no bojāgājušajiem kopš 2022. gada decembra ir bijuši grupējuma "Vagner" algotņi.

John Kirby, porta-voz do NSC 🇺🇸, sobre as baixas 🇷🇺 em #Bakhmut – 20 mil mortos!
"It’s three times the number of killed in action that the United States faced on the Guadalcanal campaign in World War II and that was over the course of five months."https://t.co/nV12lbfzup

— Miguel Monjardino (@MMonjardino) May 1, 2023

"Gandrīz puse [no bojāgājušajiem] bija "Vagner" karavīri, no kuriem lielākā daļa bija Krievijas cietumnieki, kas iemesti kaujās Bahmutā bez pietiekamas kaujas pieredzes, kaujas apmācības, kaujas vadības un jebkādas redzamas organizatoriskās un komandvadības kārtības," atzīmēja Kērbijs.

ASV Jūras spēku analītiķis Maikls Kofmans vērtē, ka Kērbija minētie skaitļi, ir "aplēšu spektra augšējā robeža", savukārt viņa paša varbūtējā apakšējā robeža ir aptuveni 80-85 % no Baltā nama norādītā skaitļa.

Per Kirby, since December RU has overall suffered 100k+ total casualties in the war, with 20k+ KIA. Close to half of KIA are Wagner & majority of those were convicts. As I've suggested before, released figures are usually the top ranges of an estimate (bottom probably ~80-85%).

— Michael Kofman (@KofmanMichael) May 1, 2023

Jāatgādina, ka nesen noplūdušajos Pentagona dokumentos bija informācija, ka līdz šā gada 1. martam Krievijas kopējie zaudējumi karā tiek lēsti no 35 000 līdz 43 500, bet Ukrainas zaudējumi – no 16 000 līdz 17 000 cilvēku. Bet šo dokumentu ticamība nav pilnīgi apstiprināta.

Krievija pēdējo reizi savu bojāgājušo karavīru skaitu paziņoja pērnajā septembrī. Toreiz aizsardzības ministra Sergeja Šoigu minētais skaitlis bija 5937.

Raidsabiedrības "BBC" krievu redakcija kopā ar sadarbības partneriem apkopo statistiku par frontē bojāgājušajiem iebrucējiem, kuru vārdi kļuvuši zināmi no atklātiem avotiem. Skaitīšanas dati, kas tika publicēti 28. aprīlī, liecina, ka ir zināmi 21 700 krievu karavīru vārdi.

Vagneriešu barvedis Jevgeņijs Prigožins pagājušajā nedēļā sacīja, ka viņa spēki pie Bahmutas cieš ievērojamus zaudējumus munīcijas trūkuma dēļ, kurā viņš jau ierastā manierē skarbi vainoja Krievijas Aizsardzības ministriju. Jānis Slaidiņš šos un līdzīgus Prigožina pēdējā laika paziņojumus vērtē tikai kā informatīvās operācijas daļu.