"Francijā rīts pēc terorakta iesākās drūmi, visi cilvēki klusi, pat nomākti. Kopējā noskaņa ļoti savāda, lai gan mani no Parīzes šķir pietiekami liels attālums, bet to, ka valstī izsludināta ārkārtas situācija, varēja just," stāsta Francijā dzīvojoša latviete Līva.
"Pastiprināta apsardze, biju pa dienu ostas pilsētā, ostā bija armijas kara kuģis pietankojies. Viss bija tiešām kluss. Protams, dzīve iet uz priekšu, bet ir jūtamas sēras," piebilst Līva.
"Vakar biju koncertā, nebija liels, pilsētā Normandijā ar nosaukumu Saint-Lo, jā apsardzes bija pietiekami, ja esi ticis iekšā koncerta teritorijā, ārā vairs nelaida, visi palika iekšā."
Līva stāsta, ka viņu pārņem ļoti dīvainas sajūtas, reizē skumjas un vēlme palīdzēt.
"Laukos viss vairāk vai mazāk mierīgi, tikai tā noskaņa. Viss ir tiešām klusi. Pārdomas, vai kas turpināsies, vai būs vēl uzbrukumi," piebilst Līva.
Līva par notikušo uzzinājusi, ciemojoties pie paziņas, naktī saņemta informācija par teroraktu, tam sekojušas īsziņas no radiem un draugiem Latvijā: "Vai ar mani viss kārtībā, jutos samulsusi un tikai tad īsti sapratu, kas ir noticis."
