Visumā neesam vieni? Zinātnieki pirmoreiz atklājuši atmosfēru uz Zemei līdzīgas planētas
Starptautiska pētnieku komanda pirmo reizi atklājusi atmosfēru uz Zemei līdzīgas akmeņainas planētas, kas atrodas savas zvaigznes apdzīvojamajā zonā. Zinātnieki uzsver, ka tas vēl neliecina par dzīvības pastāvēšanu, tomēr atklājums tiek uzskatīts par līdz šim pārliecinošāko pierādījumu tam, ka ārpus Saules sistēmas varētu eksistēt apstākļi, kas līdzinās Zemei, vēsta BBC.
Planēta, kas nosaukta par LHS 1140 b, atrodas aptuveni 48 gaismas gadu attālumā no Zemes un riņķo ap nelielu, salīdzinoši vēsu sarkano pundurzvaigzni. Atklājuma rezultāti publicēti zinātniskajā žurnālā "Science".
Līdz šim astronomi ārpus Saules sistēmas atklājuši vairāk nekā 6000 planētu, taču LHS 1140 b piesaistījusi īpašu uzmanību, jo tā ir akmeņaina planēta un atrodas tā dēvētajā apdzīvojamajā jeb "Zeltmatītes zonā". Tas ir attālums no zvaigznes, kur temperatūra teorētiski varētu ļaut eksistēt šķidram ūdenim.
Hārvarda Universitātes pētnieks Kolins Kerubims, kurš vadīja pētījumu, uzsver atklājuma nozīmi. "Tas ir ļoti nozīmīgs notikums. Šī ir pirmā reize, kad kāds atklājis atmosfēru uz akmeņainas planētas citas zvaigznes apdzīvojamajā zonā," viņš sacīja.
Pagaidām zinātnieki atmosfērā spējuši identificēt tikai hēliju. Ar šo gāzi vien nepietiek, lai uzturētu dzīvību, tomēr pētnieki pieļauj, ka planētas zemākajos atmosfēras slāņos varētu atrasties arī citas gāzes, kuras pagaidām nav izdevies fiksēt.
Pēc zinātnieku domām, svarīgākais ir pats fakts, ka uz šādas planētas atmosfēra vispār ir konstatēta. "Cilvēkus interesē lielie jautājumi: vai mēs Visumā esam vieni? Vai ārpus Zemes pastāv dzīvība? Šis pētījums pirmo reizi apliecina atmosfēras esamību uz akmeņainas planētas apdzīvojamajā zonā ārpus mūsu Saules sistēmas," sacīja Hārvarda Universitātes astronoms Deivids Šarbono.
Tomēr pētnieki uzsver, ka atklājums nav uzskatāms par pierādījumu ārpuszemes dzīvībai. Lai planēta būtu piemērota dzīvības attīstībai, nepieciešama ne tikai atmosfēra, bet arī virkne citu priekšnoteikumu, tostarp šķidrs ūdens un stabils klimats.
Tiesa, LHS 1140 b nav vienīgā planēta, kuru zinātnieki rūpīgi pēta. Pēdējos gados liela uzmanība pievērsta arī eksoplanētai K2-18 b, kuras atmosfērā iepriekš tika novērotas iespējamās dimetilsulfīda pēdas. Uz Zemes šī viela bieži saistīta ar jūras organismu darbību. Tomēr NASA vadīta datu atkārtota analīze 2025. gadā secināja, ka signāls nav pietiekami pārliecinošs, lai runātu par bioloģisku izcelsmi.
Tāpat zinātnieku uzmanības centrā joprojām ir TRAPPIST-1 sistēma ar septiņām akmeņainām planētām. Džeimsa Veba kosmiskais teleskops jau izslēdzis Zemei līdzīgas atmosfēras esamību uz planētas TRAPPIST-1d, bet dati par TRAPPIST-1e joprojām nav viennozīmīgi.
Lai gan līdz atbildei uz jautājumu par dzīvību ārpus Zemes vēl ir tāls ceļš ejams, zinātnieki uzskata, ka jaunais atklājums ir viens no nozīmīgākajiem soļiem šajā virzienā pēdējo gadu laikā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
