Zaporižjas atomelektrostacija kļuvusi par okupantu militāro bāzi
Krievu okupantu armija Eiropā lielāko atomelektrostaciju izmanto kā militāro bāzi un ir izlikusi mīnas pa perimetru visai stacijas teritorijai – tā intervijā TV3 Ziņām stāsta ilggadējā Zaporižjas stacijas energobloku inženiere. Ar Natāliju, kura stacijā strādājusi vairāk nekā 25 gadus un tikai šopavasar izbēgusi no okupantu sagrābtās Enerhodaras, Ukrainā tikās TV3 Ziņu filmēšanas komanda.
Laikā, kad krievu okupanti tuvojās Energodāras pilsētai, vietējie iedzīvotāji, tostarp arī atomelektrostacijas darbinieki pie pilsētas robežas izveidoja dzīvo ķēdi, lai apturētu iebrucēju armiju un pasargātu savu pilsētu no okupācijas.
Šo cilvēku vidū bija arī Natālija, Zaporižjas atomelektrostacijas darbiniece, kura vairāk nekā 25 gadus bija atbildīga ar energobloku apkopi, ekspluatācijas kontroli.
"Mēs visi gājām ielās, lai nepieļautu krievu ienākšanu pilsētā, stāvējām pie pilsētas robežas dzīvajā ķēdē, mūsu mērs bija ar mums, bet viņi vienkārši sāka šaut pa cilvēkiem. Sāka apšaudīt pilsētu un pēc tam arī atomelektrostaciju, no rīta jau sapratām, ka krievu teroristi atomelektrostaciju ir ielenkuši. Šodien atceroties to visu laiku okupācijā, liekas, ka tas ir bijis murgs, ka cilvēki tā nevar rīkoties, katra diena ir arvien šausmīgākā. Atnākot jaunai dienai, tu saproti, ka to ko tu piedzīvoji vakar vēl nebija nekas."
Energodāru krievi okupēja pērn naktī no 23. uz 24. martu. TV3 Ziņas ar Natāiju tikās Zaporižjas pilsētā. Viņa krievu okupācijā turpināja strādāt gadu, līdz parādījās iespēja aizbēgt – caur okupēto Mariupoli, Krieviju, pēc tam Baltkrieviju, Poliju un atgriezās atpakaļ Ukrainā. Energodārā palikt vairs nebija iespējams.
"Pirmo reizi viņi atnāca pie manis mājās, tikai pārbaudīja dokumentus, pēc tam otro reizi jau sāka pārmeklēt visu dzīvokli, katru atvilktni un skapi, sāka teikt, ka man ir jāpieņem Krievijas pilsonība, ko es iedomājos. Kad atnāca trešo reizi, es sapratu, ka ceturtās jau vairs nebūs. Pēdējo reizi, kad runāju ar kolēģiem, teica, ka visiem liek ņemt krievu pases, vai nu ņemiet pases vai neviens nepaliks dzīvs, pēc tās reizes vairs neviens nav devis nekādu ziņu," stāsta Natālija.
Viņa saka – kodolkatastrofas draudi ir milzīgi, Eiropas lielākajā atomelektrostacijā, kur pirms krievu iebrukuma strādāja ap 15 000 darbinieku, palikuši nepilni 2000, fiziski šādam skaitam cilvēku nav iespējams uzraudzīt un apkalpot sešus energoblokus.
Vaicāta, ko var pateikt, kādā stāvoklī ir atomelektrostacija, viņa atbild: "Ļoti sliktā stāvoklī, es tiešām neesmu pārliecināta, ka nav radiācijas noplūdes. [TV3 Ziņas: Tagad?] Es nepavisam par to neesmu pārliecināta. [TV3 Ziņas: Kāpēc?] Tāpēc, ka tā šobrīd tiek nepareizi ekspluatēta, iekārtām ir vajadzīgas regulāras apkopes, cik ilgi jau ir karš, apkopes nav bijušas, 4. un 6. bloks ir ļoti augstas bīstamības stāvoklī."
Jautāta, vai tagad arī tur viss ir mīnēts, sieviete saka: "Jā, apkārt visa teritorija ir mīnēta, visa atomelektrostacija, katrs energobloks. Es nesaprotu, kāpēc starptautiskie uzraugi par to nerunā, kāpēc eksperti visu to noklusē."
Zaporižjas atomelektrostacija tikusi vairākkārt apšaudīta un cietusi no elektroapgādes traucējumiem. Zaporižjā TV3 Ziņas satika arī okupētās Energodāras pilsētas mēru – viņš uztur regulārus sakarus ar pilsētā palikušajiem ukraiņu partizāniem.
Mēram no okupācijas izdevās aizbēgt pateicoties Ukrainas specdienestu un armijas slepeni rīkotai operācijai. Tāpat kā Natālija, viņš apstiprina, ka situācija pilsētā ir ļoti smaga un bīstama.
"Situācija tur ir sarežģīta, okupanti meklē ukrainiski noskaņotus cilvēkus, liek ņemt Krievijas pases, ja nē, tad atņem dokumentus, spīdzina, nogalina. Ar cilvēkiem, kuri tikai tagad izbrauc, ir ļoti grūti runāt, jo viņu psihiskais un emocionālais stāvoklis ir smags, īpaši ja cilvēki ir piedzīvojuši spīdzināšanas."
Mērs saka – no okupantiem var sagaidīt visu – ja krievi varēja izvedot ierakumus Čornobiļas sarkanajā mežā, kas ir radioaktīva aizlieguma zona, uzspridzināt Kahovkas HES, tad nevar izslēgt, ka atkāpšanās gadījumā – krievi varētu uzspridzināt arī atomelektrostaciju.
"Stacijas teritorija ir pārvērsta par militāro bāzi, ir izvietota militārā tehnika, lādiņu glabātuves. Šobrīd atomelektrostacijas teritorijā atrodas vairāk okupantu nekā stacijas darbinieku. Atomelektrostaciju viņi izmanto kā starptautisko kodolšantāžas instrumentu.
"Situācija ir kritiska arī darbinieku ziņā, tur strādāja ap 15 000 cilvēki, profesionāļi, savas jomas speciālisti, to darbu nevar darīt kurš katrs, ne katrs var būt energobloku operators vai inženieris, kurš vada, kontrolē visus procesus. Tagad sešu operatoru vietā uz viena energobloka strādā divi, ir skaidrs, ka visus parametrus nav iespējams kontrolēt."
Natālija šobrīd ir iekārtojusies darbā Zaporižjā, bet par visu vairāk vēlas atgriezties mājās Energodārā un turpināt darbu atomelektrostacijā.
"Viņi mūs iznīcina, nogalina, ņirgājas viņi dara visu, lai tāda valsts un nācija kā Ukraina un ukraiņi neeksistētu. Katru dienu, kad es braucu cauri kontrolposteņiem, viņi katru reizi man teica- tu, niecība, neaizmirsti, ka tu esi uz krievu zemes, šī ir mūsu zeme, jūs te nekas neesat. Patiesība ir mūsu pusē un mēs atgriezīsim katru savas ukraiņu zemes centimetru," bilst Natālija.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
