Zelenska miera piedāvājums – mainīties paredzēts ar Ukrainas ieņemtajām Kurskas teritorijām
Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis izdevumam "The Guardian" norādījis, ka miera sarunu laikā Kijiva būtu gatava teritoriju apmaiņai ar Krieviju.
Taču tikai tādā gadījumā, ja Donaldam Trampam izdotos abas kara puses novest pie šī sarunu galda. Apmainīt paredzēts Kijivas ieņemtās teritorijas Krievijas Kurskas apgabalā.
"Jā, mēs tās apmainīsim, mēs apmainīsim vienu teritoriju pret citu. Es vēl nezinu, kuru teritoriju, mēs redzēsim. Visas mūsu teritorijas ir jāatbrīvo, tās visas ir svarīgas, nav tādu prioritāšu, ka viena ir svarīgāka par otru."
Sarkanā līnija gan paliek nemainīga. Ukraina nav gatava un nepieļaus kompromisus attiecībā uz savām teritorijām. Proti, tas, kas ir okupēts, ir Ukrainas, tāpēc jāatdod atpakaļ. Visas cerības tiek liktas uz ASV, īpaši prezidenta Trampa atbalstu, kas būtu labvēlīgs Kijivai.
Maskava, reaģējot uz šādiem Zelenska izteikumiem, ir atklāti paudusi, ka Krievija nekad nepiedalīsies sarunās par savu teritoriju.
Par teritorijām izteicies arī jaunieceltais ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets, kas šodien Briselē pirmo reizi tiekas ar NATO ministriem. Viņa vēstījums arī atklāts un skaidrs – atgriešanās pie Ukrainas robežām, kādas tās bija pirms kara sākuma 2014. gada, ir "nereālistiska" iecere un miera līgumā ir iekļaujamas "stingras drošības garantijas", nevis dalība NATO, kā to paredz Zelenska miera plāns.
"Mēs, tāpat kā jūs, vēlamies suverēnu un pārtikušu Ukrainu. Taču mums jāsāk ar to, ka atgriešanās pie Ukrainas robežām, kādas tās bija pirms 2014. gada, ir nereāls mērķis. Dzīšanās pēc šī iluzoriskā panākuma tikai paildzinās karu un radīs vēl vairāk ciešanu. Ilgtspējīgam mieram Ukrainai ir jāietver stingras drošības garantijas, lai nodrošinātu, ka karš nesākas no jauna. Ņemot to vērā, ASV neuzskata, ka Ukrainas dalība NATO ir reālistisks sarunu ceļā panāktā izlīguma rezultāts. Tā vietā jebkurām drošības garantijām ir jābūt atbalstītām ar spējīgām Eiropas un neeiropiešu karaspēka vienībām."
Neraugoties uz svārstīgo un šobrīd arī neprognozējamo ASV nostāju, Eiropā tā paliek nemainīga un aizvien lielāka apjausma ir par to, ka jāpaļaujas ekskluzīvi uz savām spējām. Arī NATO šefs Marks Rute šodien Briselē reaģēja uz spekulācijām, kas izskan par potenciālajiem draudiem, ko Krievija varētu nest Eiropai, ja tā savu agresiju plāno izvērst vēl plašāk.
"Šobrīd, ja Putins uzbruktu NATO, reakcija būtu graujoša. Viņš zaudēs. Tāpēc viņam nevajag to mēģināt. Un viņš to zina. Atturēšanas un aizsardzības mehānisms ir ļoti spēcīgs."
Nedēļas nogalē norisināsies Minhenes drošības konference, kas ir nozīmīga platforma, kurā pasaules līderi apspriež un veido starptautiskās drošības politikas vadlīnijas un stratēģijas. Tajā arī šogad nemainīgi uzmanības centrā vajadzētu būt sarunām par miera meklējumiem kara plosītajā Ukrainā.
Konferenci apmeklēs arī Trampa miera sūtnis Ukrainā Kīts Kellogs. Pēc tam viņš viesosies arī Kijivā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
