Zelenska pretrunīgais korupcijas likums var kaitēt ceļā uz ES un graut Rietumu uzticību, vērtē eksperts
Ukrainas parlaments vakar pieņēma un prezidents Volodimirs Zelenskis parakstīja likumu, kas būtiski ierobežo galveno pretkorupcijas iestāžu — Nacionālā pretkorupcijas biroja un Specializētās pretkorupcijas prokuratūras — neatkarību. Turpmāk prezidenta ieceltajam ģenerālprokuroram būs tiesības kontrolēt izmeklēšanas, un tas izraisījis plašu sabiedrības sašutumu.
Reakcija uz jaunākajām izmaiņām bija zibensātra. Patiesi lielas cilvēku masas izgāja ielās Kijivā, Ļvivā un citās pilsētās. Ukrainā tie bija lielākie protesti kopš pilna mēroga kara sākuma, un to dalībnieki — īpaši gados jaunākie — pauda vilšanos un bailes par iespējamu atkāpšanos no valsts eiropeiskā kursa, par kuru tik smagi tā cīnās.
"Mums joprojām ir nopietnas problēmas ar augsta līmeņa korupciju. (..) Taču tā vietā, lai prezidents kļūtu par paraugu, par šīs cīņas lokomotīvi un demonstrētu absolūtu neiecietību pret korupciju, mēs redzam, ka viņš izmanto savus resursus, lai pārņemtu kontroli pār kriminālprocesiem, kas skar viņa tuvāko loku."
"Šis, visticamāk, vēl joprojām spēj noturēt mūsu sistēmu kopā. Ja mēs pilnībā atteiksimies no Ukrainas Nacionālā pretkorupcijas biroja, tad katrs darīs, ko vien grib, un visi zags tāpat kā iepriekš — tas nav nemaz smieklīgi."
Ukrainas prezidents Zelenskis likumu pamato ar nepieciešamību izskaust "krievu ietekmi", taču šim apgalvojumam trūkst pierādījumu. Likuma pieņemšana steigā, kara apstākļu aizsegā, sabiedrības acīs izskatās pēc varas sagrābšanas.
I spoke with NABU Director Semen Kryvonos, SAPO Prosecutor Oleksandr Klymenko, Prosecutor General Ruslan Kravchenko, and Head of the Security Service of Ukraine Vasyl Maliuk. We discussed various challenges.
The anti-corruption infrastructure will work. Only without Russian… pic.twitter.com/GQwlIrzNmk
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) July 22, 2025
Kritika skan arī no ārvalstīm — Eiropas Savienība, G7, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas un pat Ukrainas militārās izlūkošanas vadītājs Kirilo Budanovs, kurš uzsver, ka tikai spēcīgas institūcijas un atbildīga rīcība var nodrošināt valsts noturību un uzvaru karā.
TV3 Ziņu uzrunātais eksperts Māris Andžāns brīdina, – šis solis var kaitēt Ukrainas ceļam uz Eiropas Savienību un potenciāli mazināt Rietumu uzticību.
"Tas ir liels risks arī Ukrainas tālākai virzībai uz Eiropas Savienību, jo Ukraina ir kļuvusi par Eiropas Savienības kandidātvalsti, bet tālākais process jau nav automātisks. Dalība Eiropas Savienībā ir jānopelna, un tā ir jānopelna arī ar ļoti rūpīgu cīņu pret korupciju. Un tas risks šobrīd ir tāds, ka prezidents Zelenskis turpinās šādu kursu. Tad jau var rasties aizvien lielāka protesti un arī problēmas tālākajā ceļā uz Rietumiem un arī Rietumu partneru neuzticība."
Andžāns vēl piebilst, ka notiekošais jāskatās plašākā kontekstā. Proti, Zelenskis jau ilgāku laiku pietuvina varai sev lojālus cilvēkus un vienlaikus atstumj politiskos konkurentus — piemēram, reiz populāro ģenerāli Valēriju Zalužniju aizsūtot par vēstnieku uz Lielbritāniju un nupat veicot vēl jaunas pārmaiņas valdībā. Tāpēc šis būtu laiks, kur kā Latvijai, tā arī citiem sabiedrotajiem Kijivai skaidri pateikt – valsts intereses stāv pāri vienas personas vai varas loka ambīcijām.
"Arī tikko valdības maiņa ir notikusi, tur arī jaunā premjere, un viņa arī tiek uzskatīta par vēl uzticamāku un lojālāku Zelenskim, kas uzdod vēl mazāk jautājumus par to, kāpēc kaut kas ir jādara, un uzreiz ķērās pie uzdevuma izpildes. Tāpēc es saku, tas konteksts ir daudz plašāks par to, ka notiek plašāki pārkārtojumi Ukrainas valdībā, noteikti arī citās institūcijās."
Līdzīgi arī žurnāla "IR" komentētājs Pauls Raudseps piekrīt, ka Zelenska jaunākais lēmums stiprinās kritiķu balsis, īpaši tik svarīgajā un kritiskajā ASV Republikāņu MAGA kustībā, kas tik vien meklē ieganstus, lai ierobežotu atbalstu Ukrainai. Taču viņš atzīmē arī svarīgu aspektu — atšķirībā no daudziem autokrātiem Zelenskis, šķiet, dzird sabiedrības neapmierinātību un varētu uz to reaģēt. Ko pierāda arī viņa šodien iniciatīva sasaukt kopā visu tiesībaizsardzības un pretkorupcijas aģentūru vadītājus.
"Es teiktu, autoritārisms ir pārāk spēcīgs vārds, bet nu tas neliecina par vēlmi. Nu tā ir ļoti aktīvi cīnīties pret korupciju. (..) Man liekas, ka viņš noteikti novērtēs arī to, ka Eiropas Savienība ir reti, skaļi un publiski kritizējusi šo soli. Nu pēc dažu cilvēku viedokļa tā ir pirmā reize kopš pilna mēroga uzbrukuma sākuma, kad no Eiropas Savienības līderiem ir izskanējusi tāda kritika pret Ukrainu un pret Ukrainas valdību. Noteikti viņš to nevar ignorēt. (..) Man liekas, ja mēs redzēsim centienus politiski iejaukties šo institūciju darbā, tas nepaliks noklusēts."
Šis likums un izrietošie protesti nav vien juridisks jautājums — tas ir demokrātijas tests. Konkrētā pretkorupcijas sistēma, ar Rietumu atbalstu, tika izveidota pēc Maidana revolūcijas 2014. gadā. Tā bija sabiedrības uzvara par tā laika Ukrainas līderi Viktoru Janukoviču. Tagad to vājināt nozīmētu pievilt tautu un karavīrus, kuri frontē turpina cīnīties par šo pašu eiropeisko nākotni.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
