Zelenskis: Jo vairāk ļaunuma nāk no Krievijas, jo grūtāk būs panākt jebkādu vienošanos

Sarunās jau trešo reizi kopš šī gada janvāra, pie viena galda, ir sēdušies Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji.

Ukrainas delegāciju vada Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs un Zelenska padomnieks Kirilo Budanovs. Krieviju pārstāv Kremļa diktatora Vladimira Putina padomnieks Vladimirs Medinskis, kurš ir pazīstams ar savu nepiekāpīgo pozīciju, un Putina uzticības persona Kirils Dmitrijevs. Savukārt ASV starpnieku lomu pilda Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs un prezidenta znots Džareds Kušners.

Vēl pirms sarunām Ukrainas prezidents aicināja nepiekāpties agresora vēlmēm: "Krievija nespēj atturēties izmantot pēdējās ziemas aukstuma dienas, lai nodarītu sāpīgus triecienus Ukrainas iedzīvotājiem. Jo vairāk šāda ļaunuma nāk no Krievijas, jo grūtāk visiem būs panākt jebkādas vienošanās ar to. Partneriem tas ir jāapzinās un pirmām kārtām tas attiecas uz ASV."

Visas iepriekšējās tikšanās pušu starpā ir raksturotas kā konstruktīvas, taču tajās netika skarti galvenie jautājumi — teritorijas un drošības garantijas. Šoreiz tie ir sarunu centrā. Maskava gan joprojām pieprasa Ukrainai bez cīņas atteikties no daļas savu teritoriju valsts austrumos, kamēr Kijiva to kategoriski noraida.

Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks intervijā raidījumā "900 sekundes" šīs sarunas vērtēja piesardzīgi, uzsverot, ka ātrs konflikta atrisinājums joprojām šķiet mazticams.

"Šīs sarunas lielā mērā virza, no vienas puses, tas, ka Krievija un Ukraina kaut kā mēģina šo karu arī virzīt uz beigu pusi, bet šīs sarunas virza ASV ambīcijas. ASV var ļoti spēcīgi ietekmēt Ukrainas pozīcijas karā un sarunās, gan arī Krievijas pozīcijas zināmā mērā, un tas ir galvenais, kas būtu jāpatur prātā, tieši, ka tas ir tas sarunu vidutājs, kurš ir ļoti ieinteresēts, lai šis process turpinātos," pauž Rostoks.

Vašingtona šobrīd cenšas panākt progresu, lai jau līdz vasarai panāktu jebkādu mieru un arvien biežāk vērš spiedienu vairāk pret Ukrainu, nevis Krieviju.

Tramps arī šoreiz publiski ir aicinājis tieši Kijivu ātrāk iesaistīties sarunās: "Tās ir nozīmīgas sarunas. Tas būs ļoti vienkārši. Es domāju, ka… pagaidām Ukrainai labāk būtu pēc iespējas ātrāk sēsties pie sarunu galda. To es jums arī saku. Mēs esam gatavi, tagad mēs vēlamies, lai viņi nāk pie sarunu galda."

Tikmēr situācija Ukrainā pasliktinās – Lielbritānijā bāzētā domnīca "Organizācija cīņai pret bruņotu vardarbību" ziņo, ka civiliedzīvotāju upuru skaits Ukrainā pērn pieaudzis par vairāk nekā ceturtdaļu, jo pastiprinājušies raķešu un dronu triecieni pilsētām un enerģētikas infrastruktūrai.

Otrdienas vakarā pēc sarunu pirmās dienas noslēģanas Ukrainas delegācijas vadītājs Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Rustems Umerovs vietnē "Telegram" komentēja: "Pēc kopējās daļas darbs turpinājās tematiskajās grupās."

Viņš norādīja, ka sarunas koncentrējās uz "praktiskiem jautājumiem un mehānismiem iespējamajiem risinājumiem" un bija sadalītas divos blokos – politiskajā un militārajā.