Uz saturu

Rostoks par vēlēšanām Ukrainā: Kara laikā tā būtu kļūda, bet tautas mandātu svarīgos lēmumos gan varētu prasīt

TV3 raidījumā 900 sekundes Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra direktors Toms Rostoks vērtēja Ženēvā gaidāmās pamiera sarunas starp Ukrainu un Krieviju piesardzīgi. Divas iepriekšējās kārtas nav devušas būtisku progresu, un arī šoreiz "nekādus īpašus izrāvienus un panākumus šajās sarunās mēs nesagaidām," uzsvēra Rostoks.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Viņš norādīja, ka sarunu dinamiku lielā mērā ietekmē ASV ambīcijas un iekšpolitiskie apsvērumi, taču termiņu nospraušana var nākt par labu tai pusei, "kura ir gatava turpināt karot, un tā ir Krievija." Līdz ar to būtisks pavērsiens kara izbeigšanā tuvākajā laikā nav prognozējams.

Runājot par iespējamu vēlēšanu rīkošanu Ukrainā kara apstākļos, Rostoks bija skeptisks. "Vēlēšanas īstenot kara apstākļos, protams, var mēģināt, bet es domāju, ka tā būtu kļūda," viņš sacīja, uzsverot gan drošības riskus, gan praktiskos izaicinājumus.

Viņš iezīmēja arī dramatisku scenāriju: ja cilvēki stāv rindā pie vēlēšanu iecirkņiem un notiek raķešu trieciens, sekas būtu smagas. Tajā pašā laikā Rostoks atzina, ka Ukrainas gatavība diskutēt par vēlēšanām ir politiski nozīmīgs signāls – īpaši ņemot vērā Krievijas retoriku par demokrātiskās leģitimitātes trūkumu.

Tomēr Rietumos, viņaprāt, pašreizējā Ukrainas varas leģitimitāte netiek nopietni apšaubīta, jo "visi saprot šausmīgos apstākļus, kādos ir spiesta dzīvot Ukrainas tauta."

Vienlaikus eksperts pieļāva, ka noteiktā brīdī Ukrainas politiskajai vadībai var būt nepieciešams tiešs sabiedrības mandāts. "Iespējams, ka beigu beigās būs nepieciešams tautas atbalsts smagiem lēmumiem," viņš norādīja.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Ja sarunu rezultātā tiktu piedāvāti kompromisi par teritoriju, drošības garantijām vai citiem stratēģiskiem jautājumiem, politiskā atbildība varētu prasīt plašāku sabiedrības iesaisti. Šādā kontekstā referendums varētu kalpot kā instruments leģitimitātes nostiprināšanai, nevis kā formāla procedūra.

Tāpēc uz referenduma ideju, pēc Rostoka domām, Ukrainas politiskie līderi varētu raudzīties ar ieinteresētību. "Beigu beigās jautājumi, par kuriem Ukrainai būs jālemj, faktiski pieprasa, ka Ukrainas tautai tur arī būtu kaut kas sakāms," viņš uzsvēra.

Tas nozīmē, ka, lai arī kara apstākļos vēlēšanas nav vēlamas, sabiedrības līdzdalības mehānisms var kļūt par būtisku elementu, ja tiks lemts par valsts nākotnei izšķirošiem jautājumiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm