Zelenskis publisko ar amerikāņiem kopīgi izstrādāto 20 punktu miera plāna ietvaru
Pēc nedēļām ilgušām diplomātiskajām sarunām Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pirmoreiz publiskoja ar amerikāņiem kopīgi izstrādāto 20 punktu miera plāna ietvaru. Kijiva to dēvē par līdz šim nopietnāko mēģinājumu izbeigt karu, vienlaikus saglabājot Ukrainas drošību un suverenitāti. Taču dokuments, protams, raisa arī virkni jautājumu par to, kur slēpjas sarkanās līnijas? Un vai Maskavā vispār kāds šo plānu ņems vērā.
Ukrainas prezidenta medijiem izklāstītais 20 punktu miera plāns balstās uz diviem pamatprincipiem: Ukrainas suverenitātes atzīšanu un NATO 5. pantam līdzvērtīgām drošības garantijām no ASV, NATO un Eiropas partneriem. Tas paredz koordinētu militāru atbildi un automātisku sankciju atjaunošanu, ja Krievija uzbrūk atkārtoti. Ukraina paredzēts ļaut saglabāt līdz 800 000 karavīru lielu armiju miera laikā, kā arī plānā varētu būt paredzēts konkrēts iestāšanās datums Eiropas Savienībā – pēc Zelenska teiktā, tas varētu būt 2027. vai 2028. gads.
Plānā ietverta arī vērienīga Ukrainas atjaunošanas iecere ar ASV un Eiropas finansējumu – no infrastruktūras un enerģētikas līdz tehnoloģijām un derīgo izrakteņu ieguvei, kā arī "visi pret visiem" karagūstekņu apmaiņu, civiliedzīvotāju atbrīvošanu un vēlēšanu noris pēc miera vienošanās noslēgšanas.
Tomēr galvenās domstarpības saglabājas teritoriju jautājumā. Visjutīgākās sadaļas skar Krievijas okupētās teritorijas un Zaporižjas atomelektrostaciju. Lai izvairītos no tiešas un pilnīgas ukraiņu karaspēka izvešanas no Doneckas apgabala, Zelenskis piedāvā demilitarizētas "brīvās ekonomiskās zonas" modeli: abas puses atkāptos no frontes līnijas, iesaldējot to esošajā stāvoklī, teritoriju uzraudzītu starptautiskie miera spēki, taču administratīvā kontrole paliktu Ukrainai.
Būtiskas izmaiņas būtu apstiprināmas referendumā. Savukārt Zaporižjas atomelektrostacijas gadījumā Ukraina noraida ASV piedāvāto trīspusējo pārvaldību ar Krieviju, piedāvājot kopuzņēmumu tikai ar ASV, tādējādi izslēdzot Maskavu no tās kontroles.
Mēs jūtam, ka Amerika vēlas panākt galīgu vienošanos, no mūsu puses ir absolūta sadarbība. Ukraina nekad nav bijusi un nekad nebūs šķērslis mieram. Mēs aktīvi strādājam un darām visu nepieciešamo, lai dokumenti kļūtu par realitāti un būtu dzīvotspējīgi. Galvenais, lai Krievija nesabojā šo diplomātisko procesu un ar pilnu nopietnību pieiet kara izbeigšanai.
Kas ir šī plāna lielākie ieguvēji? ASV tas dod iespēju apturēt karu, nostiprināt lomu Eiropas drošībā un iesaistīties Ukrainas atjaunošanā un tās resursu izmantošanā.
Krievija iegūst sarunu procesu, kas palielina spiedienu uz Ukrainu, pašai pagaidām neuzņemoties būtiskus kompromisus. Rezultātā reālas piekāpšanās visvairāk tiek prasītas nemainīgi tieši Ukrainai – par teritorijām, karaspēku un stratēģisku infrastruktūru.
We sense that America wants to reach a final agreement and from our side there is full cooperation. Ukraine has never been, and will never be, an obstacle to peace. pic.twitter.com/CTBPByxIcB
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) December 23, 2025
Plāns vienlaikus cenšas risina divus mērķus: atturēt Krieviju no jauna uzbrukuma ar spēcīgām drošības garantijām un radīt politiski pārdodamu risinājumu Vašingtonai, uzsverot investīcijas, stabilitāti un "brīvo ekonomisko zonu" ideju.
Taču riski saglabājas. Demilitarizētas zonas var pārvērsties par pelēkajām zonām, tāpēc Zelenskis uzstāj uz Ukrainas administratīvo kontroli. Līdzīgi arī Zaporižjas atomelektrostacijas jautājumā.
Ziņu aģentūra "Bloomberg", atsaucoties uz saviem avotiem Kremlī, vēsta, – Krievijai ir principiāli iebildumi par šo 20 punktu miera plānu, taču tā nesteigsies to uzreiz noraidīt, lai nekaitinātu Trampu. Tāpēc tā to publiski dēvē kā starta variantu, ar kuru vēl nepieciešams strādāt.
Balstoties uz informāciju, ko saņēmis valsts vadītājs, mēs šobrīd gatavojam savu turpmāko pozīciju un tuvākajā laikā turpināsim kontaktus, izmantojot esošos saziņas kanālus.
Jāatgādina, ka šis 20 punktu ietvars tapa pēc tam, kad noplūda iepriekšējs 28 punktu plāns, kuru izstrādāja ASV un Krievija, kas tika uztverts kā Maskavai izdevīgs un Ukrainai nepieņemams – kapitulējošs. Šobrīd tiek gaidītas atbildes no Maskava. Tiek vēstīts, ka Krievijas un ASV pušu pārrunas varētu notikt jau šovakar. Līdz šim Kremlis gan ir paudis nemainīgu pozīciju – tas tiecas pēc pilnīgas okupācijas, nevis kompromisiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
