Zinātnieks nejauši atklāj Kremļa plānus Antarktikā un pēcāk pazūd "bezvēsts"

Pšeničnovs gadiem ilgi iestājās par stingru Antarktikas jūras resursu aizsardzību un bija viens no tiem, kas centās ierobežot rūpniecisko zveju. Viņš specializējās Antarktikas krila krājumu novērtēšanā un uzsvēra, ka šie resursi jāizmanto ļoti piesardzīgi, jo krils ir būtiska Dienvidu okeāna barības ķēdes daļa.

Zinātnieks arī atbalstīja iniciatīvu izveidot jaunas jūras aizsargājamās teritorijas pie Antarktikas pussalas, netālu no Ukrainas polārās stacijas "Akademik Vernadsky". Šādus projektus gadiem ilgi bloķējušas Krievija un Ķīna. Maskavai šādi aizsargājami rajoni nozīmētu ierobežotu piekļuvi krila rūpnieciskajai zvejai, kas kļūst arvien svarīgāka pārtikas, farmācijas un dzīvnieku barības industrijai.

Taču zveja, iespējams, ir tikai daļa no plašākām interesēm. Apsūdzības dokumentos pret Pšeničnovu norādīts, ka viņa darbība jūras aizsargājamo teritoriju veicināšanā varētu "liegt Krievijai iespēju iegūt ogļūdeņražus Antarktikas kontinentālajā šelfā". Tas faktiski pirmo reizi oficiālos dokumentos norāda uz Maskavas interesi par iespējamiem naftas un gāzes resursiem šajā reģionā.

Pašlaik Antarktikas dabas resursu komerciāla ieguve ir aizliegta saskaņā ar 1959. gada Antarktikas līgumu un Madrides protokolu, kas nosaka stingru vides aizsardzību. Tomēr 2048. gadā beigsies 50 gadu termiņš, pēc kura līguma galvenās normas var tikt pārskatītas. Daudzi eksperti uzskata, ka tas var kļūt par starta signālu cīņai par Antarktikas resursiem. Šajā kontekstā Pšeničnova aizturēšana vairs nešķiet tikai atsevišķs incidents – viņš, iespējams, kļuvis par lielās ģeopolitiskās spēles ķīlnieku.