Zviedrijā uzieta Eiropā lielākā vērtīgo metālu atradne ar miljons tonnām materiāla
Eiropas lielākais dzelzsrūdas ražotājs LKAB konstatējis ievērojamas retzemju elementu – metālu, kas ir būtiski elektrisko transportlīdzekļu un vēja turbīnu ražošanā -, nogulsnes Kirunas apgabalā.
Par retzemju metāliem sauc 17 ķīmiskos elementus Mendeļejeva tabulas apakšējā daļā. Tiem ir raksturīga augsta strāvas vadītspēja, vāja reakcija attiecībā pret ķīmiskajiem elementiem. Tāpēc tie spēj ilgstoši nerūsēt, kā arī tiem piemīt citas noderīgas īpašības, padarot tos par neaizstājamām izejvielām elektronisko ierīču, dažādu iekārtu, ieskaitot optiskos instrumentus un vēja enerģijas elektrostacijas, elektromobiļu un vēl citu elektroenerģijas risinājumu ražošanā.
Pēc veiksmīgas izpētes uzņēmums 12. janvārī ziņo par retzemju metālu minerālu resursiem, kas pārsniedz vienu miljonu tonnu retzemju oksīdu, un par lielāko zināmo šāda veida atradni Eiropā.
"Šīs ir labas ziņas ne tikai LKAB, reģionam un Zviedrijas iedzīvotājiem, bet arī Eiropai un klimatam. Šī ir lielākā zināmā retzemju elementu atradne mūsu pasaules daļā, un tā varētu kļūt par nozīmīgu pamatelementu tādu kritisko izejmateriālu ražošanai, kas ir ārkārtīgi svarīgi, lai nodrošinātu zaļo pāreju. Mēs saskaramies ar piegādes problēmu. Bez raktuvēm nevar ražot elektriskos transportlīdzekļus."
Pašlaik Eiropā neiegūst retzemju elementus, tajā pašā laikā ir sagaidāms, ka pieprasījums pēc tiem krasi pieaugs elektrifikācijas rezultātā, kas radīs globālu nepietiekamu piedāvājumu, turklāt pieaugošas ģeopolitiskās spriedzes laikā.
Saskaņā ar Eiropas Komisijas novērtējumu, paredzams, ka pieprasījums pēc retzemju elementiem, cita starpā elektromobiļiem un vēja turbīnām, līdz 2030. gadam pieaugs vairāk nekā piecas reizes. Faktors, kas palielina Eiropas rūpniecības neaizsargātību, ir tas, ka patlaban Eiropa ir atkarīga arī no šo derīgo izrakteņu importa, bet to eksportā visā pasaulē dominē Ķīna.
"Raktuvēs sāksies elektrifikācija, Eiropas Savienības (ES) pašpietiekamība un neatkarība no Krievijas un Ķīnas. Mums ir jānostiprina industriālās vērtību ķēdes Eiropā un jārada reālas iespējas mūsu sabiedrību elektrifikācijai. Politikai ir jārada nozarei apstākļi, lai pārietu uz zaļo un bezfosiliju ražošanu. Šeit Zviedrijas kalnrūpniecības nozarei ir daudz ko piedāvāt. Nepieciešamība pēc minerāliem, lai veiktu pāreju, ir liela," paudusi Zviedrijas enerģētikas, uzņēmējdarbības un rūpniecības ministre Ebba Buša.
Garš ceļš līdz raktuvēm
Tajā pašā laikā ceļš līdz iespējamai atradnes ieguvei ir garš, kur pirmais solis ir atradnes ekspluatācijas koncesijas pieteikums, lai varētu to tālāk izmeklēt padziļināti un izpētīt ieguves apstākļus. Plānots, ka 2023. gadā varēs iesniegt pieteikumu ekspluatācijas koncesijai.
LKAB jau ir sācis sagatavot vairāku kilometru garu driftu aptuveni 700 metru dziļumā esošajā Kirunas raktuvēs pretī jaunajai atradnei, lai varētu to izmeklēt dziļi un detalizēti.
"Mēs jau šobrīd veicam lielus ieguldījumus, lai virzītos uz priekšu, un paredzam, ka būs nepieciešami vairāki gadi, lai izpētītu atradni un nosacījumus vērtīgo metālu izdevīgai un ilgtspējīgai ieguvei. Tikai tad mēs varam turpināt vides pārskata pieteikumu un pieteikties atļaujai. Ja mēs paskatāmies, kā mūsu nozarē ir darbojušies citi atļauju procesi, paies vismaz 10, 15 gadi, līdz mēs faktiski varēsim sākt ieguvi un piegādāt izejvielas tirgū. Un tad mēs runājam par Kirunu, kur LKAB nodarbojas ar rūdas ieguvi vairāk nekā 130 gadus. Šeit izšķiroša ir Eiropas Komisijas uzmanība šim jautājumam, lai nodrošinātu piekļuvi kritiskiem materiāliem, un Kritisko izejvielu likums, pie kura Eiropas Komisija pašlaik strādā. Mums ir jāmaina atļauju piešķiršanas procesi, lai nodrošinātu lielāku šāda veida izejvielu ieguvi Eiropā. Piekļuve mūsdienās ir būtisks riska faktors gan Eiropas rūpniecības konkurētspējai, gan klimata pārejai," saka Jans Mostrems.
Kirunas apgabalā uzietajai Pēra Geijera atradnei – potenciāls kļūt par Eiropas svarīgāko izejvielu raktuvi
Pagājušā gada pavasarī tika prezentēti LKAB pašreizējās izpētes Kirunā un Jellivārē daudzsološie rezultāti. Pēra Geijera depozīts atrodas netālu no esošajām operācijām Kirunā. Plašāki pētījumi liecina, ka Pēra Geijera atradnē ir līdz pat septiņām reizēm vairāk fosfora nekā rūdas ķermeņos, ko LKAB šodien iegūst Kirunā.
Fosfors ir viena no trim minerālmēslu barības vielām, kas nepieciešamas pārtikas ražošanai, un tas ir ES svarīgāko minerālvielu sarakstā.
Šodien LKAB pirmo reizi ziņo par minerālu resursiem un turpmākiem plašiem pētījumiem Pērā Geijerā, par aktīviem, kas veido vairāk nekā vienu miljonu tonnu retzemju metālu retzemju oksīdu veidā, kurus izmanto retzemju elementu (REE) ražošanai. Ar to pietiktu, lai apmierinātu lielu daļu no ES turpmākā pieprasījuma pēc pastāvīgo magnētu ražošanas, kas ir nepieciešami elektromotoriem, cita starpā elektriskajos transportlīdzekļos un vēja turbīnās.
Retzemju elementi Pērā Geijerā sastopami kopā ar fosforu minerālā apatītā, kas galvenokārt ir dzelzsrūdas atradne. Tāpēc tos var iegūt kā blakusproduktus. Tas arī paver pavisam citas iespējas to konkurētspējīgai ieguvei.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
