Bez Tabu sadarbībā ar policiju pārbauda autovadītāju zināšanas

Satiksmes regulētājs – tā ir reta "parādība" uz ceļa, un bieži vien satiksmes dalībniekiem arī bailes iedvesmojoša persona. Jau tāpēc vien, ka tāda veida satiksmes regulēšana ir retums, daudzi autovadītāji vienkārši ir aizmirsuši par regulētāja esamību.

"Protams, vadītāji, kuri autovadītāja apliecību ieguvuši pirms 40 gadiem, protams, ir grūti visu atcerēties, jo mums visur stāv luksofori," stāsta ceļu policists.

Ceļu satiksmes regulētājs attiecas arī uz kājāmgājējiem. Policija norāda, ka ar autovadītājiem vēl var cīnīties, taču ar gājējiem iet grūtāk.

Ceļu satiksmes regulētājs ir dzīvais luksofors, un viņa dotie signāli ir tikpat obligāti izpildāmi, kā ierastā luksofora signāli.

Viņa roku un ķermeņa stāvoklis, viņa papildu žesti vai nu aizliedz kustību, vai arī to atļauj noteiktā virzienā. Satiksmes regulētājs var dot signālus ar zizli (disku ar sarkanu gaismas atstarotāju).

Lai pievērstu ceļu satiksmes dalībnieku uzmanību, var tikt doti signāli ar svilpi. Taču šie ir tikai papildu līdzekļi uzmanības piesaistīšanai. Regulētāja signāli ir obligāti arī gadījumos, kad tie tiek doti bez speciāliem papildu līdzekļiem.

Eksistē daži vispārpieņemti nosacījumi, kurus iegaumējot, iespējams vieglāk saprast regulētāja žestus:

• regulētājs vienmēr atļauj kustību tikai no divām krustojuma pusēm;
• izstieptā roka norāda uz to pusi, no kuras kustība atļauta;
• regulētāja mugura – tas ir luksofora sarkanais signāls, vienmēr kustība ir aizliegta visos virzienos;
• tramvajiem atļauta kustība gar izstieptām rokām, bet transportlīdzekļiem vēl arī nogriešanās pa labi (izņēmums – apgriešanās).

Atceramies, ka nepareiza manevra veikšana ir tas pats, kas šķērsot krustojumu pie sarkanās gaismas!