Iniciatīva ļaut veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas nav guvusi atbalstu
Pavisam drīz visā Eiropā tiks liegts pagrieziens pa labi, degot sarkanajai gaismai luksoforā – šāda prakse ir daudzās valstīs, Latvijā gan ne. Portālā "Manabalss.lv" pat ir iniciatīva par šāda pagrieziena atļaušanu, taču Saeimā tam nav gūts atbalsts.
Dmitrijs Mišukovskis ir iniciatīvas autors ļaut autovadītājiem veikt labo pagriezienu pie sarkanās gaismas, ja tas netraucē citiem satiksmes dalībniekiem. Piemēram, pēc viņa domām, Skanstes un Sporta ielas krustojumā varētu ļaut griezties pa labi. Tikai jāļauj pie luksofora ielikt zīmi ar zaļo bultu.
Mums nevienam nav jādod ceļš, bet mēs stāvam un gaidām. Kāpēc tas jādara, nav saprotams. Ja būtu atļauts braukt uz sarkano gaismu pa labi, tad kā minimums, mēs netērētu lieku laiku uz to visu, netērētu degvielu. Kā arī mēs samazinātu CO2 emisiju gaisā.
Daudzās Eiropas valstīs ir atļauts labais pagrieziens brīdī, kad luksoforā ir sarkanā gaisma, bet ir papildu zīmi ar zaļo bultu. Taču tuvākā gada laikā Eiropas Savienības dalībvalstis no tā atteiksies, arī Lietuvā. Skaidrojums ir tāds – šī bultiņa būtiski satiksmi neuzlaboja, turklāt bieži vien cieta gājēji. Arī pie mums Saeimas Tautsaimniecības komisija ziemas beigās šo jautājumu nevirzīja uz izskatīšanu 3. lasījumā. Tam piekrīt arī satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis.
Oskars Irbītis
satiksmes drošības eksperts
Sākotnēji šī iniciatīva likās forša, bet, ja sākam iedziļināties, tā ir ar ļoti lieliem zemūdens akmeņiem. Tajā brīdī, kad veicam labo pagriezienu pie šīs papildu bultas, vadītāji pievērš lielu uzmanību tiem automobiļiem, kas tuvojas no kreisās puses un nepamana gājējus. Līdz ar to veidojas daudz uzbraukumu gājējiem.
Šāda pieredze ir bijusi Lietuvā. Par to, ka šis pagrieziens nekļūs par sastrēgumu risinājumu, jo ir bīstams mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem – tā uzskata arī Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks. Pēc Normunda Krapša domām, jādomā par citiem veidiem, kā uzlabot satiksmes intensitāti un drošību.
"Šeit vairāk ir jārunā par to, ka konkrētos krustojumos, kur ir problēmas ar satiksmes plūsmu, labāk jādomā par luksofora signāliem, kam ir papildsekcijas. Domāt var arī par citiem satiksmes organizācijas izmaiņām – krustojumu pārbūvi utt.," norāda Krapsis.
Taču šie risinājumi prasīs krietnus finanšu ieguldījumus. Jo, piemēram, viena luksofora pārbūvēšana vai uzstādīšana var izmaksāt sākot no 10 000 eiro.
