Latvija no trešo valstu pilsoņiem nevar piedzīt sodus par ātruma pārsniegšanu
Pret Krieviju noteikto sankciju kontekstā nu jau pāris nedēļu Latvijā neielaiž transportlīdzekļus ar Krievijas un Baltkrievijas numura zīmēm. Taču kopumā trešajās valstīs reģistrētu automašīnu pa Latvijas ielām un ceļiem braukā daudz un par satiksmes pārkāpumiem tās sodīt ir pagrūti. Ceļu satiksmes drošības direkcijā (CSDD) jau izveidojies fotoradaros fiksēto pārkāpēju-rekordistu saraksts. TV3 Ziņas skaidroja, kā to plānots risināt.
Latvijā ceļu satiksmes noteikumu pārkāpj, taču nesodītas paliek trešajās valstis reģistrētas automašīnas. Rekordistam kopš 2021. gada reģistrēti vairāk nekā 120 neapmaksātu sodu.
Pērn fotoradari kopumā fiksējuši vairāk nekā 63 000 ātrumu pārkāpumu, kas veikti ar trešo valstu automašīnām.
Ar izteiktu atrāvienu priekšgalā – transportlīdzekļi ar Ukrainas un Krievijas numurzīmēm. Ar šīm automašīnām pērn fotoradaru zonā ātrums pārsniegts teju 50 tūkstošu reižu, bet šogad radari fiksējuši ap 25 000 ātrumu pārkāpumu, ko veikušas šajās valstīs reģistrētās automašīnas. Ar krietni mazāku pārkāpumu skaitu, šo topu noslēdz transportlīdzekļi no Moldovas.
"Ir arī tāds anti tops, kur, piemēram, viens transportlīdzeklis no Ukrainas ir laika posmā no 21. gada līdz šā gada augustam, ir pārkāpis 123 reizes ceļu satiksmes noteikumus."
Rekordpieciniekā vēl arī citas konkrētas Krievijas un Ukrainas automašīnās, kuru šoferi fotoradarus ignorējuši tuvu 100 reižu. Neviens cents gan par ātruma pārsniegšanu no šiem autovadītājiem nav iekasēts, lai gan šo valstu pilsoņi pērn budžetu būtu papildinājuši ar krietni virs miljona eiro. CSDD sodus vienkārši nevar piedzīt, jo nav veidu, kā šos auto īpašniekus ar soda kvītīm vispār sasniegt.
"Problēma ir tajā, ka Eiropas Savienības valstīs dalībvalstis ar informāciju savā starpā apmainās. Kas attiecās uz trešajām valstīm, informācijas apmaiņa diemžēl nenotiek un mums nav informācijas par transportlīdzekļa īpašnieku vai lietotāju, līdz ar to šie pārkāpumi būtībā krājās kaudzītē un pagaidām nevar tikt saukti pie administratīvās atbildības," norāda CSDD pārstāvis.
To, ka šādu likuma robu trešo valstu pilsoņi izmanto, lai ignorētu mūsu ceļu satiksmes noteikumus, zina arī par nozari atbildīgajā ministrijā. Jaunais satiksmes ministrs gan norāda, šobrīd saskaņošanai Tieslietu ministrijā iesniegti grozījumi ceļus satiksmes likumā, kas uzliktu par pienākumu trešo valstu pilsoņiem ar tur reģistrētajām automašīnām, deklerēties CSDD datubāzē.
"Tādējādi izveidotos kaut kāda loģiska ķēde, kas ir tas īpašnieks vai kura valdījumā ir šis auto, kam tad var vērst šīs soda sankcijas. Jo patiešām tā nav loģiska situācija, ka tikai tāpēc, ka tā ir ne Eiropas savienības reģistrētā automašīna, tas iedod tādu "carte blanche" pārkāpt visus satiksmes noteikumus. Nu, nav pieļaujam tāda situācija, ka cilvēki paliek nesodīti dažreiz pat ekstrēmā līmenī, pārkāpjot ātrumu vai citus satiksmes noteikumus."
Šāda datubāze dotu iespēju trešo valstu automašīnām sodus piemērot arī, piemēram, par stāvēšanu neatļautā vietā. Satiksmes ministrija cer, ka likuma grozījumu saskaņošana noslēgsies tuvākajā laikā un Saeimas balsojumus par šīm izmaiņām, varēs stāties spēkā vēl šogad.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
