Timrots: "trombi" uz ātrgaitas automaģistrāles ir dārgi un bezjēdzīgi

Lai gan paši Medemciema iedzīvotāji satiksmes drošības uzlabošanai krustojumā saredz luksofora izvietošanu, apļveida krustojuma ierīkošanu vai ātruma ierobežojuma noteikšanu, auto eksperts Pauls Timrots tos neuzskata par labākajiem risinājumiem krustojuma sakārtošanā.

Pauls Timrots, auto eksperts:

Ņemot vērā, ka mums to ātrgaitas ceļu tā jau ir maz un tomēr valsts tādai ekonomikas asinsritei pārvietošanās ātrums ir būtiska lieta un radīt šādus trombus uz ātrgaitas ceļiem ir ļoti slikti, neveselīgi, dārgi un bezjēdzīgi. Līdz ar to tas nav risinājums uz lielas, ātras šosejas, kur ir divas joslas ar sadalošo joslu vidū, būvēt kaut ko, kas bremzē kustību. Tas nav to vērts, tas neatmaksājas. Un tie daži cilvēki, kas grib pa kreisi, lai viņi aizbrauc gabaliņu tālāk, apgriežas uz Rīgas apvedceļa viadukta, vai, lai brauc caur Baložiem, galu galā var atrast citu ceļu, kas ir mazliet tālāks, bet ļoti, ļoti drošāks. Un nevar prasīt katrs, kurš uzbūvējis māju lielceļa malā, lai viņam kāds izdzen stigu, vai par visu mūsu naudu uzbūvē krustojumu. Tas nevar būt ekonomiski pamatoti un tas nav saprātīgi. Ir jābūt samērīgumam, ko mums visiem vajag un kas dažam ir ērtības.

Patlaban uz Latvijas valsts autoceļiem konstatēti 58 tā dēvētie melnie punkti, tostarp viens no tiem ir jau minētais Medemciema krustojums. Šāda melno punktu karte top ik pēc trim gadiem un, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, melno punktu skaits ir samazinājies.

Laika periodā no 2009. – 2011. gadam to bija 62. Savukārt no 2007. – 2009. gadam – 174. Par melno punktu dēvē īpaši bīstamu vietu uz ceļa, kur  trīs gadu laikā ir notikuši vismaz astoņi satiksmes negadījumi vai ir gājuši bojā vismaz trīs cilvēki.