2020. gadā Latvijā varētu apsīkt Eiropas dāvātās naudas plūsma. Ļaunākais scenārijs – jauna krīze

Latvijas ekonomiku tuvākā nākotnē var sagaidīt jauna nopietna krīze. Tās priekšvēstnesis ir  tautsaimniecības lielā atkarība no Eiropas Savienības fondiem, kuri 2020. gadā varētu izsīkt. Eksperti brīdina valdību, ka ir pēdējais brīdis, lai gatavoto vidi alternatīvu investīciju piesaistei. Pretējā gadījumā naudas trūkums ceļiem, zinātnei un uzņemējdarbībai būs vēl akūtāks nekā pašlaik.

Kopš iestāšanas Eiropas Savienībā caur fondiem Latvijas ekonomikā  iepludināti 12,5 miljardi eiro jeb summa, kas ekvivalenta diviem valsts gada budžetiem. Pēc Eiropas Komisijas aprēķiniem, par šo naudu uzbūvēti un atjaunoti ceļi tikpat kilometru garumā kā no Rīgas līdz Kijevai un radītas darba vietas lielākā apjomā nekā visi Smiltenes iedzīvotāji kopā skaitīti.

Tomēr pēdējā laikā ekspertu un politiķu komentāros dzirdamas rūpes, cik ilgi bagātās Rietumeiropas valstis gribēs ar tādām Eiropas mazāk attīstītajām valstīm kā Latvija solidarizēties.

Pašlaik reģionu izlīdzināšanas nauda ir piesaistīta Eiropas vidējam labklājības līmenim. Latvijai tas tuvojas 70% robežai. Lai arī tie vēl nav 100%, ir lielas šaubas, vai 2020. gadā, kad beidzas pašreizējais Eiropas fondu plānošanas periods, Brisele būs tikpat dāsna, kā līdz šim.

Bez šīs Eiropas dotās "narkotikas", kā nesen prognozēja Latvijas Bankas eksperti, tautsaimniecības attīstība strauji nobremzēs. Izrēķināts, ka struktūrfondi ekonomikas kāpumu veicina par 3%, kas ir vairāk nekā šā brīža izaugsme. Savukārt slavenais Junkera investīcijas plāns skaidri iezīmējot Eiropas Komisijas aicinājumu: došanas vietā nāks aizdošana.