Ādažu novadā ražotnes aug kā sēnes pēc lietus, taču sāk trūkt darbaroku

Jau 20 gadus Ādažos bāzējies starptautisks dāņu uzņēmums "KH Select", kas nodarbojas ar lašveidīgo zivju pārstrādi. Lielāko vairumu zivju uzņēmums iepērk no piegādātājiem Norvēģijā, un te tās kūpina. Šobrīd pilnā sparā rit ražotnes paplašināšanas darbi, rūpnīca plāno uzņemt apgriezienus, arī iegādājoties jaunas tehnoloģiskās iekārtas.

"Specializējamies laša, foreles, paltusa pārstrādē un kūpināšanā, kā rezultātā tiek iegūts gatavais produkts – auksti kūpināts un karsti kūpināts. Lielākā daļa 97% tiek eksportēti uz Eiropas Savienības valstīm – Vācija, Austrija, Dānija, Spānija, Itālija, ļoti neliels procents ir trešās valstis – ASV un Apvienotie Arābu Emirāti, un ļoti nedaudz paliek arī Latvijā.

Līdz ar paplašināto ražotni uzņēmums cer nākamgad palielināt apgrozījumu līdz 35 miljoniem eiro. Pie apvāršņa arī jauns eksporta tirgus.

"Mums ir arvien vairāk jaunu un jaunu klientu, no nākamā gada ceram sākt eksportēt arī uz Austrāliju, ja tas viss tā arī izdosies, tad mums būs jāspēj viņiem piegādāt aptuveni simts tonnas gadā," saka lašu pārstrādes uzņēmuma "KH Select" valdes priekšsēdētājs Hanss Mollers Rasmusens.

Zivju pārstrādes uzņēmumā strādā 150 darbinieki,  lielu daļu ved no citiem novadiem, daļa –  viesstrādnieki.

Lai arī Ādažu novadā dominē pārtikas klāsteris, strauji attīstās arī citi ražošanas segmenti. Tā, piemēram, uzņēmums "Instant Latvija" ražo alumīnija sastatnes, ko izmanto būvniecībā. Lielāko daļu eksportē uz Skandināvijas valstīm, kur ir augstas prasības pret drošību.

"Konkurenti pasaulē mums ir ļoti daudz, it īpaši lētie ķīnieši un indieši, kas piegādā daudzreiz lētāk preci. Mēs līdz ar to meklējam savu nišu, piedāvājam kvalitatīvāku produkciju mūsu klientiem. Lielākā starpība starp mūsu un ķīniešu sastatnēm ir tā, ka viņi metina, bet presējam, mūsu sastatnes ir trīs reizes izturīgākas," stāsta alumīnija sastatņu ražošanas uzņēmuma "Instant Latvija" izpilddirektors Andris Samsonovs.

"Šis uzņēmums tika veidots no jau pieredzējušiem darbiniekiem, kas jau tika iepriekš apmācīti, tādēļ mums tik ātri izdevās attīstīt uzņēmējdarbību šeit, Ādažos. Pierīga ir izdevīga tādēļ, ka šeit ir gan osta, gan lidosta un visi transporta uzņēmumi ir šeit pat, mēs esam Tallinas šosejai blakus," norāda "Instant Latvija" projektu vadītāja Diāna Pujate.

Ādažu Industriālajās zonās pēdējos dažus gadus ražotnes aug kā sēnes pēc lietus, tāpēc darba roku trūkums ir visaktuālākā problēma.

"Autobusi iet uz visām pusēm, un vedam darbiniekus klāt! Tie, kas ir paņemti ārzemnieku strādnieki klāt, nu tur ir firmas, kas ar to nodarbojas, tur ir zināma lietu kārtība, bet viss notiek, viņi dažus mēnešus strādā, pēc tam brauc prom. Tā ir ļoti liela problēma – darbaspēks – tā ir ļoti liela problēma," norāda biedrības "Ādažu uzņēmēji" valdes priekšsēdētājs Uldis Štēbelis.

Latvijas reģionu ekonomikas pētnieks norāda, ka tās vietvaras, kuras laikus ieguldījušas industriālo parku izveidē, šobrīd arī plūc laurus. Jo uz Latvijas kartes tikai Rīgas ekonomikas struktūra balstās uz pakalpojumu eksportu.

"Pārējā Latvija un arī lielā mērā arī Pierīga – tās attīstību virza preču ražošana, gan lauksaimniecība, gan mežsaimniecība, bet, pirmkārt, apstrādes rūpniecība, kas ir vislielākā no visām preču nozarēm. Lai apstrādes rūpniecība attīstītos, tai vajag vietu. Ļoti, ļoti palīdz tas, ja ražotājs var ienākt jau gatavās telpās – ienāc, maksā īri un ražo. un tieši šādā veidā ražošana īpaši Pierīgā ir attīstījusies ļoti strauji," norāda bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš.

Ekonomists prognozē, ka tuvākajos gados Latvijā pārstās darboties diezgan liela daļa no uzņēmumiem vairākās rūpniecības nozarēs, pirmkārt, kokapstrādē un pārtikas pārstrādē.

"Tās ir jomas, kur ir ļoti, ļoti lieli kontrasti – tehnoloģiju un darba ražīguma ziņā. Kokapstrādē un pārtikas pārstrādē var atrast jebko – sākot no lieliem uzņēmumiem ar pasaulē labākajiem iekārtām un beidzot ar amatieriska tipa ražošanu ar vecām iekārtām. Un kas notiks –  cilvēki, kas strādā tajos rūpniecības uzņēmumos, kur attīstības iespējas ir ļoti ierobežotas, viņi pāries uz tiem, kuri attīstās, palielina darba apjomu un var piedāvāt kaut ko labāku," skaidro Strautiņš.

Savukārt ražojošo uzņēmumu cīņa par darba spēku kļūs tikai intensīvāka.