"airBaltic" nākotne neskaidra. Atkal runas par stratēģiskā investora atrašanu
Politikas kuluāros atkal tenkojot, vai nebūs nepieciešamas vēl investīcijas nacionālajā aviokompānijā "airBaltic", palūkosim, kādas ir jaunākās aplēses par Latvijas līdsabiedrības lomu tautsaimniecībā.
"airBaltic" vārds nekad nav pārāk tālu no ekonomistu, politiķu un sabiedrības lūpām. No vienas puses, milzīgs uzņēmums, nacionālā aviokompānija, ļoti iespējams, zināmākais Latvijas zīmols ārvalstīs. No otras puses, lidsabiedrība Latvijas sabiedrībā vērtēta pretrunīgi, sāpju bērns no valdības uz valdību, maksājis amatus, potenciāli pat politiskās karjeras, un kopējie valsts ieguldījumi "airBaltic" glābšanās un piestutēšanās nu jau pārsniedz pusmiljardu eiro.
Tas lielais jautājums allaž ir bijis – vai vērienīgās valsts investīcijas nacionālajā aviokompānijā tiek atsvērtas ar kopējo ieguvumu, ko "airBaltic" dod Latvijas tautsaimniecībai.
Dažādos pētījumos piesaukts, ka "airBaltic" pats par sevi vai kopā ar Latvijas aviācijas sektoru kopumā varētu veidot kādus 2-4% no iekšzemes kopprodukta. Ierasti šīs aplēses gan saistītas ar pašu nozari. Ko gan citu aviācija varētu teikt, ja ne to, ka aviācija ir ļoti svarīga?
Tagad, kad uzņēmuma finansiālā situācija atkal ļoti sarežģīta, un nākotne atkal miglā tīta, "airBaltic" ietekmi bija lūgts sarēķināt arī Latvijas Bankai. Tur, izmantojot matemātiskos modeļus, ieskicē pieticīgāku, bet tik un tā vērā ņemamu lomu lidsabiedrībai.
Ja "airBaltic" pazustu, negatīvā ietekme uz ekonomiku būtu 1 līdz 1,5% no iekšzemes kopprodukta. Sitiens pa budžetu pirmajā gadā 250 līdz 300 miljoni, pēc tam pakāpeniski izplēn.
Tas ir tikai viens no vairākiem informācijas avotiem kaut kādu lēmumu pieņemšanai valdībā. Jo mēs pieņēmām, ka "airBaltic" ir tāds normāli funkcionējošs uzņēmums. Turpina funkcionēt ar tādu mērenu, nelielu peļņu. Un ļoti svarīgi arī galvenais jautājums ir pat ne tik, cik liels ir makroefekts, bet kas notiks ar "airBaltic" kā biznesu? Uz ko es, kā makromodelētājs, nekādā gadījumā nevaru atbildēt.
Kā izrādās, uz šo jautājumu arī pašiem lēmumu pieņēmējiem nav nemaz tik viegli atbildēt. Patlaban viss liecina, ka gadiem lolotais plāns par papildu naudas piesaisti, izejot biržā, nolikts tādā tālākā plauktā. Atkal runas par stratēģiska investora piesaisti. Pēc būtības tas pats plāns, kas pirms gadiem 15.
"Es arī atceros vairāk kā sabiedrības loceklis, kā vērotājs, ka bija dažādi solījumi, tur pat bija vairāk, kur katrs brauks, uz kuru pusi, ar kuru kompānija runās. Šeit mēs vairāk tomēr strādājam konkrētāk. Jābūt vairākiem piedāvājumiem, no kuriem izvēlēties pareizo ceļu," norāda satiksmes ministrs Atis Švinka ("Progresīvie").
Kā "tv3.lv" raidierakstā "Piķis un ģēvēlis!" atzīst ieguldījumu eksperts Kārlis Purgailis, birža jau no sākta gala bijis ļoti ambiciozs mērķis.
Finanšu situācija šim uzņēmumam nav tāda, lai ietu ar sākotnējo piedāvājumu biržā. Es domāju, ka to apzinās gan uzņēmuma jaunā vadība, gan politiķi.
Politiķi šonedēļ Saeimas Budžeta komisijā aiz slēgtām durvīm uzklausīja "airBaltic" vadību. Vēlēšanu gadā par papildu valsts investīcijām runāt nav tas populārākais, un komisijas vadītāja uzsver, ka tas nenotika.
"Šobrīd nav tādu signālu. Viņi ļoti skaidri rāda, kā viņi strādā. Rodas pārliecība, ka viņi zina, ko dara. [TV3 Ziņas: Viņi var zināt, ko dara, un nākt un paprasīt naudu arī]. Nu, protams, ka viņi to var darīt, ja jūs tā jautājat. Bet šobrīd tas ir viens no mūsu jautājumiem, vai viņi vairāk uz to paļaujas? Nē, Viņi strādā pie tā, lai būtu labs plāns un virzītos uz priekšu," saka Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētāja Anda Čakša ("Jaunā Vienotība").
Saeimas Budžeta komisija gatavojas atkal uzklausīt "airBaltic" pārstāvjus pēc trim mēnešiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
