"airBaltic" padomes nomaiņa: kā tā ietekmēs stratēģiskā investora piesaisti?

Nacionālās aviokompānijas "airBaltic" pārvaldības struktūra ir šāda. Valde trīs cilvēku sastāvā, kas nodrošina uzņēmuma ikdienas darbību, ar ilggadējo kompānijas vadītāju Martinu Gausu priekšgalā. Un ir arī "airBaltic" padome četru cilvēku sastāvā. Trīs ir valsts pārstāvji, kas arī ir lielākais kapitāla daļu turētājs mūsu nacionālajā līdzsabiedrībā, un arī mazākuma akcionārs Larss Tūsens.

Padome pārrauga, kā valde strādā, cik veiksmīgi uzņēmums virzās uz dažādiem stratēģiskajiem mērķiem. Kompānijas padome arī ieceļ valdi un nepieciešamības gadījumā var atbrīvot to no amatiem. Tas arī iecerēts kā tāds buferis starp uzņēmumu operacionālo vadību un politiķiem. Šajā gadījumā konkrēti tā būtu Satiksmes ministrija. Pirmdien vēlu vakarā saņēmām ziņas, ka trīs valsts pārstāvji "airBaltic" padomē savus amatus zaudēs.

Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidro, ka attiecībā uz nacionālo aviokompāniju iecerētais nav piepildījies. Pērn neizdevās piesaistīt stratēģisko ieguldītāju, daļu lidsabiedrības akciju pārdot biržā, noprotams, ka aizvadīto gadu "airBaltic" arī būs noslēdzis ar pamatīgiem zaudējumiem.

Pamatā pie tā esot vainojami sarežģīti ārējie apstākļi, nevis tieši kādas uzņēmuma amatpersonu neizdarības. Vienlaikus, pateicoties lidsabiedrības padomei par darbu, satiksmes ministrs uzsver, ka pārmaiņas ir nepieciešamas.

Uz jautājumu, vai padomei viņš palūdzis aiziet, Briškens atbild: "Tā ir abpusēja vienošanās. (TV3: Kāds to iniciēja pirmais. Kurš teica pirmais: "Sveiki, mums tos ceļus vajadzētu šķirt?") Mēs jau, protams, bijām informējuši sabiedrību, ka 21. datumā bija plānota akcionāru sapulcē padomes darba izvērtēšana. Skaidrs, ka mēs ar šo jautājumu strādājām, arī gatavojoties akcionāru sapulcei. Nu, nonācām pie kopīga secinājuma, ka šajā brīdī, lai virzītu pārmaiņas uzņēmumā, vienojāmies par šādu modeli…"

Taujāts, vai pārmaiņas iniciējis akcionārs, satiksmes ministrs turpina: "Tas nav tik izšķiroši, kurš to iniciē. (TV3: Diezgan ir.) Jā, protams, ka šo akcionāru sapulci sasauca akcionārs."

Briškens joprojām pārliecināts, ka tuvākajā laikā varētu izdoties noslēgt līgumu ar stratēģisko investoru par ienākšanu nacionālajā aviokompānijā. Jau ilgstoši runāts, ka tas varētu būt Vācijas aviomilzis "Lufthansa".

Komentējot, vai padomes nomaiņa stratēģiskajam investoram neradīs jautājumus, viņš saka: "Mēs jau nedzīvojam vakuumā, mēs, protams, uzturam ļoti ciešu dialogu arī ar stratēģisko partneri. Esam viņus informējuši par šo procesu. Es domāju, ka tur ir laba izpratne par to, ka mēs vēlamies patiešām stiprināt padomes sastāvu."

Nekādas kompensācijas par atstātajiem amatiem nebūšot. Tagad dažu nedēļu laikā iecerēts izraudzīties jaunu uzņēmuma pagaidu padomi. Konkursu gan nepagūšot, šo instrumentu likšot lietā tikai vēlāk, kad būs jāizraugās pastāvīga uzņēmuma pārraudzības institūcija.

"airBaltic" vadības un politiķu attiecības no jauna sašķobījās pēc vairāku tūkstošu reisu atcelšanas gada sākumā. Tāda "tvaika nolaišana" šajās attiecībās, kur kaut kas bija nogājis pavisam greizi – tā pēdējos notikumus vērtē Baltijas korporatīvās pārvaldības institūtā, kuras biedrs ir arī "airBaltic".

"Tādā asā komunikācijā sadarbība, lai vienotos, apsēstos pie galda un virzītos uz priekšu ar tādiem stratēģiskiem lēmumiem, ir zināmā mērā apdraudēta," stāsta Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents Andris Grafs.

Pašreizēja padome vēl turpinās darbu līdz 11. februārim. No tās priekšsēdētāja teiktā izriet, ka attiecības ar valdību tik tiešām nebija no vienkāršākajām, tai skaitā saistībā ar iespēju, vai, lidsabiedrībai ejot biržā, valsts varētu līdzinvestēt papildu naudu uzņēmumā.

"Sarunas par šo sadaļu bija vissāpīgākās, kuras neviens negribēja. Ne redzēt, ne par to runāt. Dienas beigās mūsu uzstājīga vēstuļu sūtīšana un uzstāšanās par šo jautājumu droši vien noveda pie tā, ka labāk viņiem mierīgāku padomi," pauž "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.

Jāpiebilst, ka pēdējās diennakts notikumi neietekmē "airBaltic" ilggadējā valdes priekšsēdētaja Martina Gausa krēslu. Viņš amatu saglabā joprojām.