Izmaiņas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" padomē. Iecelta jauna uzņēmuma pagaidu padome, skaidrosim, kas tālāk.
Gada sākums bija trauksmains laiks nacionālajai aviokompānijai "airBaltic". Plāni par stratēģiskā investora piesaisti un secīgi tālāku uzņēmuma akciju pārdošanu biržā nevedās tik strauji, cik iecerēts. Viss liecināja, ka 2024. gadu Latvijas lidsabiedrība noslēgusi ar pamatīgiem zaudējumiem, un jauno gadu iezvanīja plašu rezonansi izraisījušais kompānijas lēmums atcelt tūkstošiem avioreisu.
Attiecības starp "airBaltic" vadību un politiķiem bija nokaitētas jau labu laiku.
Situācija kulmināciju sasniedza 20. janvārī. Satiksmes ministrija vēlu vakarā paziņoja, ka panākta vienošanās par izmaiņām "airBaltic" vadībā, bet nevis attiecībā uz kompānijas valdi ar ilggadējo tās priekšsēdētāju Martinu Gausu priekšgalā, bet gan attiecībā uz uzņēmumu padomi, kas valdi pārrauga un nepieciešamības gadījumā var arī atsaukt no amatiem.
Proti, panākta vienošanās, ka trīs valsts pārstāvji "airBaltic" padomē savus amatus atstās.
Eksperti to salīdzināja ar tādu kā tvaika nolaišanu, bet vienošanās bija, ka dažas nedēļas uzņēmuma padome vēl turpinās darbu. Šajā laikā arī pabeigts darījums par vācu aviomilža "Lufthansa" ieguldījumu Latvijas lidsabiedrībā.
Šis ir viens galvenajiem notikumiem, ko akcentē aizejošās "airBaltic" padomes priekšsēdētājs, runājot par savu pilnvaru periodu attiecīgajā amatā. Attiecības ar politiķiem esot sašķobījusi atsaucību neguvusī saziņa par iespējamiem tālākiem valsts līdzieguldījumiem "airBaltic". Nesaprašanās sākusies jau pērnajā augustā, nevis, kā iepriekš daudz izskanējis, gada nogalē.
"Droši vien, ka daudz ir spekulēts par mēstulēm un komunikāciju, un par visām pārējām lietām," pauž aizejošās "airBaltic" padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks.
"Dienas beigās tas rezultējās ar to, ka nācās izmantot mediju palīdzību, lai šos jautājumu aktualizētu. Skaidrs, ka varbūt šajā cīņā padome nekad neuzvarēs politiķus. Tad mēs dabūjām sarkano kartīti, un attiecīgi tagad varam nodarboties ar citām lietām."
"airBaltic" akcionāru sapulcē šodien apstiprināti divi jauni padomes locekļi – par uzņēmuma padomes pagaidu priekšsēdētāju iecelts aktīvu pārvaldības uzņēmuma "INVL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Andrejs Martinovs, savukārt Latvijas lidsabiedrības padomes pagaidu loceklis būs skandināvu aviācijas speciālists.
Akcionāru sapulcē apstiprināta pērn daudz apspriestā uzņēmuma pamatkapitāla samazināšana par vairāk nekā pusmiljardu eiro. Pēc Satiksmes ministrijas skaidrotā, te runa gan par akciju struktūras vienkāršošanu, gan par grāmatvedības sakārtošanu – nodzēst pamatkapitālu un pretim arī gadu laikā uzkrātos zaudējumus.
Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Andulis Židkovs sarunā ar TV3, atbildot uz jautājumu, vai valsts neplāno atgūt nacionālajā aviokompānijā ieguldīto, norādīja, ka "valstij tas ir daudzkārt atgūts". "Jā, mums ir divu veidu ekonomikas – makroekonomika un mikroekonomika. Mikroekonomikas līmenī, uzņēmuma līmenī tā varētu būt, bet makroekonomikas līmenī valsts ir ieguvēji," pārliecināts Židkovs.
Līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Vasks akcentē, ka uzņēmumam steidzami nepieciešams piesaistīt naudu. Ja tas šogad biržā neizdosies, atkal valdībā varētu atgriezties jautājums – glābt vai neglābt "airBaltic". Valsts līdzieguldījums biržas laidienā gan joprojām esot aktuāls.
"Tas vienkārši demonstrē investoriem, ka valstij ir interese šo uzņēmumu tātad balstīt, ka tas ir stratēģiski svarīgs uzņēmums. Es domāju, kad šajā procesā kaut vai ar nelielu summu šī valsts interese jāapliecina."
Arī Satiksmes ministrijā neizslēdza iespēju valstij līdzinvestēt Latvijas lidsabiedrībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
