Apjomīgs pētījums atklāj vāju konkurenci banku nozarē un augstas izmaksas klientiem

Jauns pētījums ieskicē dziļas problēmas ar konkurenci Latvijas banku nozarē. To dēļ dārgāki un grūtāk pieejami pakalpojumi klientiem.

Problemātika, par kuru runā jau gadiem – Latvijā ir dārgi kredīti un Latvijā ir grūti pieejami kredīti gan mājsaimniecībām, kuras varētu vēlēties iegādāties mājokli ar aizdevuma palīdzību, gan uzņēmējiem, un tās tālāk jau bremzē investīcijas un ekonomisko aktivitāti.

Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas apsekojums liecina, ka gana daudz mūsu komersantu piesakās kredītam, taču saņem tikai nelielu daļu. Tas vēl paralēli izveido tādu kā nevēlamu blakusefektu, proti, nevēlēšanos vispār vērsties kredītiestādēs pēc aizdevuma. Latvijā starp citām Eiropas valstīm viens no apstākļiem ir īpatsvars ar komersantiem, kuri iespējama atteikuma dēļ nemaz nevēršas pie bankām. No vienas puses, var jau patlaban tik aktuālajā futbola terminoloģijā runāt – nevar gūt vārtus, neizdarot sitienu, bet, no otras puses, kā norāda paši komersanti sarunās, šī stāsta problēma ir dziļāka un niansētāka.

Proti, uzņēmēji savā starpā runā, runājuši arī iepriekš ar bankām un daudziem jau pamatoti izveidojies priekšstats, ka nav nemaz vērts iet uz kredītiestādi, tāpat nedabūs aizdevumu. Turklāt komersantiem jau ar kredītiem neformālās sarunās baņķieri pat atzīstot, ka neesot uzņēmumam gatavi piedāvāt ko diži labāku nekā citi.

"Banku sektorā kopumā situācija ir stabila, diezgan komfortabla un līdz ar to nav nekādas motivācijas," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents, "Karavela" valdes loceklis Andris Bite.

Vaicāts – komfortabla kam, viņš atbild: "Komfortabla bankām. Īsti nav nekādas motivācijas, ne vajadzības iet no komforta zonas ārā un sākt kreditēt riskantākus projektus, ambiciozākus projektus un tamlīdzīgi."

Darba devēju konfederācijas prezidents ceturtdien bija uzaicināts uz LU pētījuma prezentāciju tieši par konkurenci banku nozarē. Tas tapis ņemot vērā milzīgo jomas aktualitāti sabiedrībā, ņemot vērā procentlikmju kāpumu.

"Banku bizness ir tāds bizness, kur laikam nekādas ziņas ir labas ziņas. Klusums un miers ir labākais stāvoklis, kas ir. Pagājušajā gadā bija ļoti daudz gan bankām, gan asociācijām jāskaidro, kas tad te ir tikko noticis. Bija politiķi, kuri arī emocionāli paziņoja, kas notiek banku sektorā, ka varbūt šī konkurence ir tik zema un bankas atļaujas pelnīt no šīs visas situācijas," saka Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Jānis Priede.

Secinājumi skaudri

Lielajām bankām Latvijā būtiski lielāka ietekme nekā, piemēram, Ziemeļu valstīs, depozītiem likmes samērā līdzīgas kā citviet eirozonā, bet kredītiem krietni augstākas. Bankas Baltijā pelnī ļoti labi, attiecīgi par klientiem cīnās švakāk. Tā teikt, paēdušas un riska apetīte zema. Nepalīdz arī bailes iedzīvoties sodā pēc tā sauktā finanšu sektora kapitālā remonta.

Pašas bankas gan norāda atpakaļ uz uzņēmējiem. Gluži vienkārši neesot nemaz tik daudz gana finansiāli spēcīgu vai kredītos vispār ieinteresētu komersantu.

"SEB bankas" mazo un vidējo uzņēmumu segmenta vadītājs Ģirts Pride skaidro: "Mums kopā visiem būtu jādomā, kā mēs varam radīt pārliecību, ka šī ir droša vide, ka mēs varam droši strādāt, mazināt ģeopolitiskos riskus un stiprināt aizsardzību. Protams, ka var meklēt vienu faktoru, bet tie savstarpēji mijiedarbojas. Nevar viens faktors būs izšķirošais, kāpēc uzņēmējdarbības vidē šobrīd investīciju apjoms nav tik liels, cik mums visiem gribētos."

Kritiskāki par situāciju nozarē gan sagaidāmie tirgus jaunpienācēji, gan jomas pārraugi.

"Indexo bankas" valdes priekšsēdētājs Valdis Siksnis norāda: "Latvijā bankas kreditē maz, dārgi uzņemas zemus riskus. Mūsu gadījumā tā noteikti ir liela biznesa iespēja. Konkurences problēma pastāv. Ja būtu asa konkurence, šādas diskusijas vispār nebūtu."

Savukārt Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks pauž: "Balsojiet ar saviem naudas maciņiem. Ja mēs nesaņemam pakalpojumu, kas mums ir vajadzīgs, tad noteikti tirgū atradīsies kāds, kas to iedos. Latvijā nav četras bankas. Latvijā ir 14 bankas."

Universitātes pētījuma eksperti ieteikuši aktīvāki valsts iesaisti šīs jomas riska sadalē, piemēram, lielāku institūcijas "Altum" iesaisti kreditēšanā reģionos. Tāpat svarīga cīņa pret ēnu ekonomiku, karteļiem un citiem līdzīga veida pārkāpumiem, kas bremzē tautsaimniecības kreditēšanu.