Apkures tarifu pieaugums Rīgā esot neizbēgams… Politiķi mēģinās panākt, lai tie nebūtu biedējošie 20 procenti

Beidzot vasarīgajā laikā, iespējams, domas uz apkures sezonu vēl nevedas, bet politiķu prātus karstus padarījis uzņēmuma "Rīgas siltums" regulatora izvērtēšanai iesniegtais tarifu palielinājums rudenī pat par 20%. Ekonomikas ministrija jau paziņojusi, ka tam neesot pamata, un kompānija aicināta atsaukt savas ieceres.

Tarifu paaugstināšanas plānus "Rīgas siltums" izziņoja neilgi pēc pašvaldību vēlēšanām, bet tur ar politiku neesot saistības.

"Šogad arī, kā jūs zināt, apkures sezona nedaudz ievilkās, maijs bija salīdzinoši vēss, kas to mūsu visu plānu, visus tos aprēķinus pagarināja. Procesa ziņā. [TV3: Politiķi nelūdz jums pagaidīt?] Nē," – tā saka "Rīgas siltuma" valdes locekle Vineta Kutkeviča.

"Rīgas siltuma" vadība uzaicināta un sanāksmi rātsnamā. Pēc tās galvaspilsētas mērs klāsta, ka lielākā problēma ir ne tik "Rīgas siltuma" pusē, bet tajā, par kādiem tarifiem jāpērk enerģija no "Latvenergo", kas to iegūst termoelektrocentrālēs. Esot jārunā ar Ekonomikas ministriju, regulatoru, Konkurences padomi, iespējams, jāmaina likums, lai pilnvērtīgi izmantotu tā saukto atlikumsiltumu, kas rodas elektroenerģijas ražošanā.

"Skaidrs, ka palielinājums kaut kāds būs noteikti, bet šeit ir jāpanāk gan ātri risinājumi, gan jāstrādā pie ilgtermiņa risinājumiem. Kaut vai tas īstermiņa risinājums varbūt dienas beigās tāds, ka līdzīgi kā bija krīzes laikā, kad ir iespēja pašvaldībai šos te arī tarifus regulēt," teic jaunais Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Vēl viens variants izveidot siltumapgādes savienojumu starp abiem Daugavas krastiem. Pēc būtības katrā upes pusē galvaspilsētā  ir sava apkures sistēma, ko uztur "Rīgas siltums". Uzņēmums pats ražo enerģiju kreisajā krastā un Vecmīlgrāvī, otrpus Daugavai to iegādājas no citiem. Piesauktā "Latvenergo" daļa un siltumenerģijas tirgus attiecas uz labo krastu. Siltumtīklu savienošana gan nebūtu lēts prieks pilsētai. Mērs par finansējuma avotu konkrēti neatbildēja, bet norādīja, ka uz to raudzītos kā ieguldījumu.

Pagaidām par jebkādiem konkrētiem risinājumiem gan esot pāragri runāt. Sākumā priekšā sarunas ar iesaistītajiem, kas nesolās būt vieglās. Ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS) pārmetumus paša politiski pārraudzītajam "Latvenergo" nepieņem un raida tos tieši "Rīgas siltuma" virzienā.

"Domā, ka visa pārējā pasaule griežas ar viņiem un ka viņiem pašiem nekas nav jādara. Tas ir tas, ko mēs esam šobrīd ļoti konkrēti vērsuši uzmanību arī uz pašu neizdarībām," saka Valainis

Uz norādi, ka politiķiem it kā tehniski nebūtu jāiesaistās tarifu jautājumos un jautājumu, vai viņš vēl uzticas "Rīgas siltuma" padomei, ministrs pauž: "Nu, mēs redzēsim, kā viņi tiks galā ar šo situāciju. [TV3: Kāpēc tāda situācija ir radusies?] Nu, tas to mēs procesa laikā noskaidrosim. Šobrīd es negribētu sasteigt kādu lēmumu pieņemšanu, bet, no mana skatpunkta, ir pārāk viegli piegājuši šim jautājumam."

Varētu jau šķist – kas te īsti notiek? Kaut ko runā un dara Ekonomikas ministrijā, kaut ko runā un dara Rīgas domē – kurš tad īsti galu galā ir atbildīgais?

Un atbilde šeit slēpjas "Rīgas siltuma" sarežģītajā akcionāru struktūrā. Galvaspilsēta nav vienīgais kapitāldaļu turētājs šajā kompānijā. Vietvarai pieder 49% akciju, tikpat arī Latvijas valstij Ekonomikas ministrijas un "Latvenergo" personā, un ir vēl arī mazākuma privātais akcionārs, kurš nereti var diktēt toni, kad abi lielie akcionāri savā starpā nespēj vienoties. Vēsturiski tā ir bijis gana bieži.

Galvaspilsētas vadība gatava runāt arī par Ekonomikas ministrijas daļu izpirkšanu uzņēmumā.