Ar augstajām degvielas cenām būs jāsadzīvo vēl vismaz vairākus mēnešus

Karš Ukrainā ātri atsaucās pasaules un, protams, arī Latvijas ekonomikā. To, kas pēdējā laikā notiek pasaules finanšu tirgos attiecībā uz energoresursu cenām, lieliski redzam Latvijas degvielas uzpildes stacijas, kur cilvēki steidz iepirkt benzīnu bažās, ka tā cena varētu kļū vēl augstāka.

Šajā ziņā Latvija ne tuvu nav izņēmums. Tāpat līdzīga situācija citviet Eiropā un ASV, kur, protams, iedzīvotāji arī neapmierināti ar augstajām cenām un lielā neziņā, cik tālāk vēl tās varētu kāpt. Līdz galam atbildes uz šiem jautājumiem nav arī finanšu tirgu analītiķiem.

Naftas cena biržā šonedēļ staigāja kā amerikāņu kalniņos, sasniedzot par 130 dolāru par barelu un pastāvīgi reaģējot uz dažādiem pavērsieniem – uz ASV lēmumu par Krievijas energoresursu importa aizliegumu, uz cerībām par Krievijas un Ukrainas sarunām, kā arī saistībā ar Apvienoto Arābu Emirātu paziņojumu, ka citām naftas eksportētājvalstu organizācijas OPEC dalībvalstīm mudinās paaugstināt naftas ieguvi.

Nekādu garantiju vēl nav, un vēlāk šo paziņojumu, tā teikt, mīkstināja. Iespējams, OPEC to varētu notikt. Kopumā – pašreizējo situāciju jau mēdz salīdzināt arī pagājušā gadsimta 1970. gadu krīzi, kad ceturtais arābu un Izraēlas karš un sankcijas izraisīja naftas cenu četrkāršošanos.

"Cenu ziņā redzam, ka cilvēki jau mētā pieņēmumus par 200 dolāru par barelu, bet patiesībā mēs šeit esam nezināmos ūdeņos. Šādu mēroga satricinājumus neesam redzējuši kopš 1970. gada naftas cenu šoka, un savā ziņā šis pats ir lielāks, jo skar ne tikai naftu, bet arī gāzi un ogles- tātad visu enerģētikas sektoru," pauž Kolumbijas Universitātes Globālās enerģētikas politikas centra pārstāvis Robins Mills.

Problēma tajā, ka ar vienu OPEC lēmumu, visticamāk, nebūs līdzēts, lai nosegtu Krievijas naftas iztrūkumu. Pirmkārt, strauji kāpināt ieguvi ir ļoti sarežģīti, otrkārt, nav īsti pārliecības, cik vispār brīvās kapacitātes valstīm vēl ir. Jārod papildu jaudas, tāpēc ar jaunu sparu atsākušās sarunas ar sankcionētajām Irānu un Venecuēlu, kurai ir apmērīgākās naftas rezerves pasaulē. Vienlaikus lielvalstis paziņojušas, ka pludinās tirgū savas stratēģiskās naftas rezerves. Tāpat, iespējams, Krievijas naftu pārņemot citiem tirgiem, piemēram, Ķīnai, citas piegādes vaŗetu atbrīvoties. Šis viss kopā dod pamatu uzskatīt, ka tirgus spēs pārkārtoties.

"Piegāžu palielinājumam ir arī zināma inerce. Praktiski vienmēr vēsturiski tas tā ir noticis. Šādiem ļoti straujiem naftas cenu pīķiem vienmēr seko arī diezgan straujš kritums," saka Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis.

Līdz tirgus stabilizācijai gan vēl būs jagaida, un ar pašreizējām ļoti augstajām degvielas cenām jāsadzīvo. Optimistiskākajā scenārijā vismaz dažas nedēļas, reālistiskākajā – vairāki mēneši vai pat pusgads

"Tā būtu tāda normalizācija, stabilizācija jaunos līmeņos, bet, ja ar normalizāciju saprotam kaut kādu atgriešanos vēsturiski zemjaos līmeņos. Pārredzamā nākotnē es neredzu, ka tas varētu notikt," prognozē Latvijas Bankas ekonomists Erlands Krongorns.

Jautājums, kā šo laiku pārdzīvot. Neilgā laikā portālā manabalss.lv savākti aptuveni 20 tūkstošu parakstu par akcīzes nodokļa samazināšanu degvielai. Latvijas Bankā gan norāda, ka tas nebūtu efektīvākais risinājums, taču par kaut kādiem mērķētiem atbalsta pasākumiem valdībai būtu jādomā.