Uz saturu

Ar jaunu atbalsta programmu attīstīs sociālo uzņēmējdarbību Latvijā

2024. gada 7. augustā 20:33

Nevis pelnīt, bet palīdzēt. Ar jaunu atbalsta programmu iecerēts attīstīt tā saukto sociālo uzņēmējdarbību Latvijā. Līdzšinējie šādi palīdzības rīki atzīti par labiem un devuši nozīmīgu ieguldījumu dažādu sabiedrisko problēmu risināšanā. Piemēram, nodarbinot personas ar invaliditāti vai sniedzot palīdzīgu roku citām sabiedrības grupām.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Kad runājam par uzņēmējdarbību, var rasties priekšstats par tādu aukstasinīgu biznesa haizivi, tajā pašā laikā gana daudzām kompānijām ir korporatīvā sociālās atbildības politika, lai kaut kādus aspektos kaut ko arī dotu atpakaļ sabiedrībai. Bet ir vēl viens atsevišķs stāsts – tā sauktā sociālā uzņēmējdarbība.

Regita Zeiļa
Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore

"Bizness ar galveno mērķi risināt kādu sabiedrības izaicinājumu jeb radīt ilgtermiņa sociālo ietekmi. Tie ir uzņēmumi, kuri darbojas ar galveno motivāciju, palīdzētu kādam sabiedriskam izaicinājumam, padarīt mūsu dzīvi labāku un arī visu Latviju par labāku vietu, kur dzīvot."

Sociālais uzņēmums ir arī īpašs statuss, ko piešķir Labklājības ministrija. Biznesa īpašnieki apņemas peļņu neņemt ārā no kompānijas, tā vietā novirzīt šīs pašas sabiedriskās problēmas risināšanai. Šādu uzņēmumu Latvijā ir vairāk nekā 200.

"Dzīves oāze", Rīga, grupu dzīvoklis personām ar garīga rakstura traucējumiem. "Visas iespējas", Rīga, apkopo jauniešu organizācijas un to rīkoto projektus Latvijā un pasaulē, rīko arī platformu darba "tinderis". Atbalsta māja "Brīvupes", Latgale, Balvu novads, atbalsta pasākumi ģimenēm un bērniem. "Visi var", Vidzeme, Sigulda, nodarbina personas ar invaliditāti, viņu tuviniekus un cilvēkus no sociāli mazaizsargātām grupām. Ļoti plašs gan ģeogrāfisks, gan jomu pārklājums sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā, un šeit, Āgenskalna tirgū, izvietota izstāde ar, tā teikt, labajiem piemēriem šajā nozarē.

Un šodien šeit liela diena sociālajai uzņēmējdarbībai Latvijā. Daudzi jomas pārstāvji uz vietas, lai piedalītos jaunas atbalsta programmas atklāšanā šai jomai.

Saturs turpinās pēc reklāmas

Reklāma

Inga Muižniece
zvanu centra "Sonido" dibinātāja

"Puse no mūsu darbiniekiem ir cilvēki no sociālās atstumtības riska grupām, bet, tā kā mums nepatīk viņus tā saukt, tad mēs saucam, ka puse mums ir foršie! Mūsu pamatbizness ir zvanu centra pakalpojumi. Tas ir viens. Mūsu otrā pievienotā vērtība ir sociālā programma "parunāsim", kur jebkurš, kurš jūtas vientuļš, var piezvanīt, lai parunātos."

Šis ir jau otrais šāds palīdzības risinājums nozarei. Šoreiz pieejami septiņi miljoni eiro, lai atbalstītu aptuveni 120 biznesa ideju. Komersantam pieteikumam gan nepietiek tikai ar labu ieceri, vajag arī, lai jau būtu šis sociālā uzņēmuma statuss.

Reinis Bērziņš
"Altum" valdes priekšsēdētājs

"Galvenais, lai tas izvietojums ir pēc iespējas ātrāk šajā jomā, kur ir grūti iegūt banku finansējumu. Šobrīd mēs redzam, ka bieži ir idejas, bet ne vienmēr uzreiz ir pilnīga gatavība. Dažreiz cilvēki nāk atkārtoti. Manuprāt, tas piesātinājums ir bijis adekvāts līdz šim, apskatīsimies, bija 12 miljoni eiro un 200 uzņēmumi, skatīsimies, kā būs uz priekšu."

Ar interesi uz jauno palīdzības programmu jau raugās šodienas pasākuma namamāte no Āgenskalna tirgus. Arī šis ir sociālais uzņēmums un iepriekš saņēmis atbalstu.

Una Meiberga
Āgenskalna tirgus īpašnieka "Kalnciema iela" pārstāve

"Termoregulējamas noliktavas tirgus pagrabā, kurus mēs arī joprojām izmantojam un piedāvājam vietējās pārtikas tirgotājiem par īpašiem atvieglotiem nosacījumiem. Ne no visa ir jānopelna tiešā veidā. Tas pozitīvais, ka atgriežas atpakaļ… Dodot gūtais, neatņemams."

Sociālās uzņēmējdarbības programmu finansē no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem.

Ziņo par kļūdu rakstā

Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.

Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!

Uzgaidiet...

Reklāma aizvērsies pēc 0 sekundēm