Ārvalstu investori Latvijas valdībai norāda uz virkni problēmu
Ārvalstu uzņēmējiem Latvijā šā brīža galvenā problēma esot darbaspēka nepieejamība, tiekot apturēti uzņēmumu paplašināšanās plāni, bet jauni investori darbu uzsāk nelabprāt, jo neesot strādnieku.
Ārvalstu investoru padome piektdien, 31.maijā, valdībai klāstīja arī virkni citu problēmu, kas viņiem traucējot Latvijā attīstīties. Investori satraukti par korupcijas apmēru Latvijā, pēdējiem skandāliem un virkni citu ekonomisko noziegumu. Steidzami esot nepieciešamas reālas paraugprāvas pret vainīgajiem.
Tiek kropļots tirgus. Korupcijas dēļ nav godīgas konkurences. Krāpšanās un sarunātie iepirkumu konkursi ārvalstu investorus izstumj no biznesa Latvijā. Savukārt, ja nav aktīva cīņa pret nodokļu nemaksātājiem, tas vietējiem krāpniekiem dot iespēju piedāvāt zemāku cenu nekā godīgie ārvalstu uzņēmēji. Tas ir ļoti, ļoti kaitnieciski ilgtermiņā. Ja ārvalstu investoriem šis risks ir par lielu, viņi izvēlēsies investēt citā valstī.
Savukārt premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") kā svarīgo solījumu ārvalstu investoriem nosauca finanšu sektora sakārtošanu, ieviešot visas "Moneyval" pret naudas atmazgāšanu vērstās rekomendācijas tā, lai nākošajā revīzijā septembrī Latvija nenokļūtu pelēkajā sarakstā.
Tas būtu drauds, jo pastāv iespēja, ka būtu uzņēmumi, kas negribētu vai nu paplašināt savu darbību, vai vispār ieguldīt valstī, kas nav droša finanšu ziņā. Mūsu valsts reputācija tad atspoguļotos mūsu valsts investoros.
Taču vēl lielāks risks nespējai piesaistīt ārvalstu investīcijas esot ne tikai kvalificēto, bet nu jau arī mazkvalificēto darbaspēka trūkums. Ārzemju uzņēmēji valdībai pieprasa steidzami mīkstināt Imigrācijas likumu, lai ļautu Latvijā iebraukt trešo valstu pilsoņiem. Darbaspēka trūkuma dēļ investori nespējot paplašināt biznesu un noturēt līdzšinējo izaugsmi.
Uzbūvējot jaunu rūpnīcu, vai būs iespējams atrast 200 vai 300 darbinieku…Investora mātes kompānija var meklēt citu valsti vai citu reģionu, kurā šo jauno rūpnīcu veidot.
Lai arī valdību veidojošajām partijām nav vienpratības par imigrantu darbaspēka ievešanu Latvijā, tomēr kā reālākais variants pēc premjera teiktā būtu atļaut Latvijā palikt un strādāt tiem trešo valstu pilsoņiem, kas šeit ieguvuši augstāko izglītību.
"Mums ir jāatrod veids, kā veicināt viedā veidā imigrāciju. Imigrāciju uz valdības noteikumiem, nevis nekontrolētā veidā. Mums tas drauds, ka migrācijas rezultātā, ka mēs kā latvieši zaudētu savu identitāti, savu valodu, kultūru, tas drauds ir ļoti, ļoti samazinājies," norāda Kariņš.
Problēmu daļēji vēl varētu risināt ar pašiem Latvijas iedzīvotājiem, ja viņi aktīvāk pārceltos dzīvot uz tiem novadiem, kur akūti nepieciešams darbaspēks. Taču ārvalstu investoru ieskatā, – reģionālo mobilitāti kavējot mājokļu augstās īres cenas, jo zemāk atalgoto profesiju kategorijas nespēj tās atļauties. Valdībai kā risinājums piedāvāts no darbaspēka nodokļiem atbrīvot tos uzņēmējus, kas saviem darbiniekiem palīdz ar īres un transporta izdevumu segšanu vai arī veido dienesta viesnīcas. Vienlaikus ārvalstu investori vēlētos redzēt arī aktīvāku valsts iesaisti digitālās ekonomikas veicināšanā, vispirms jau sekmējot iedzīvotāju spēju lietot jaunās tehnoloģijas.
Latvijai par eksporta produktu var kļūt digitālās inovācijas un mākslīgā intelekta pakalpojumu sniegšana, taču šobrīd valstiskā līmenī Latvijā to neuztver nopietni, jūs atpaliekat, jo nav vajadzīgā ieguldījuma.
Tāpat piektdien valdība brīdināta par Latvijas stratēģiskās domāšanas trūkumu nespējā gūt maksimālo labumu no "Rail Baltica" dzelzceļa līnijas, proti, jau laikus nenotiekot ceļu un ostu infrastruktūras savienošana ar plānoto dzelzceļu, un nenotiek investīciju piesaiste loģistikas centru būvniecībā.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
