Atbalsta programmu paplašināšanai valdība plāno aizņemties
Nu jau arvien ticamāks šķiet scenārijs, ka atbalsts iedzīvotājiem energocenu krīzē būs manāmi lielāks, nekā paredzēts patlaban. Lai to finansētu, valdība grasās iet pēdējos gados iemītu taciņu un atkal aizņemties. TV3 Ziņas skaidroja, kāda patlaban ir situācija ar valsts parādu.
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš trešdien, 14. septembrī, atzina, ka pašreizējām atbalsta programmām iedzīvotājiem energocenu krīzē naudas pietiekot. Budžets pildās labi, tai skaitā inflācijas dēļ, taču tagad arvien drošāk izskatās, ka šīs palīdzības programmas nāksies paplašināt. Tam gan naudas nav. Nāksies atkal aizņemties.
Dzīvošana "uz krīta" šai valdībai nav nekas jauns. Covid-19 krīzes vadība bija ļoti, ļoti dārga, un dažādu pasākumu apmaksāšanai Latvija aizņēmās milzu naudu.
Kopš 2020. gada sākuma valsts parāds pieaudzis par vairāk nekā pieciem miljardiem eiro. Tā ir aptuveni puse ikgadējā budžeta. Parādu gan ierasti nevērtē absolūtos skaitļos, bet izsaka kā procentus pret iekšzemes kopproduktu. Un te interesants fakts. Līdz ar milzīgo inflāciju arī saražoto preču un pakalpojumu vērtība pieaug. Attiecīgi parāda īpatsvars pat sarucis kopš Covid-19 krīzes augstākā punkta.
Vienlaikus Latvija joprojām ļoti labi izskatās Eiropas Savienības salīdzinājumā. Te īpaši izceļas dienvidu valstis, kuras ar pamatīgu atrāvienu pārspēj Mārstrihtas kritērijos noteiktos griestus – 60%.
Latvijas Bankā atzīmē, ka, raugoties vēsturiski, valdības parāds ir samērā augstā līmenī, taču primārais ir sarežģītā ekonomiskā situācija.
"Ja, šobrīd aizņemoties, tie līdzekļi tiks izmantoti ekonomikas atbalstam, tad, es teiktu, ka par parāda līmeni patlaban nav jāuztraucas. Mums priekšā ir diezgan izaicinošs rudens un ziema. Jau patlaban dzīves dārdzība rada galvassāpes ne vienai vien mājsaimniecībai un mums apkures sezona vēl ir priekšā."
Fiskālās disciplīnas padomes vadītāja pauž, ka jāpatur prātā pieaugošās aizņemšanās izmaksas, taču atbalsta programmas finansēt uz kredīta pašreizējā krīzē esot prātīgs lēmums. Galvenais, – tas jādara pārdomāti, Latvijas parāds uz vienu iedzīvotāju ir 8000 eiro.
"Tas nenozīmē, ka mēs to maksāsim. To maksās nākamās paaudzes, un tas parāds būs augstāks. Vai tas ir daudz vai maz 8000 eiro? Itālijā valsts parāds uz vienu iedzīvotāju ir sasniedzis 45 000 eiro."
Lai arī iespējas Latvijai aizņemties joprojām esot plašas, politiķi nedrīkst kļūt pārgalvīgi ar palīdzības programmām.
"Mēs esam augstas inflācijas apstākļos, un jāsaprot, ka jebkurš atbalsts, ko valdība sniegs mājsaimniecībām, piemetīs papildu pagali inflācijas uguni. Tam atbalstam ir jābūt labi kalibrētam un mērķētam uz iedzīvotāju grupām, kam tas visvairāk ir vajadzīgs," pauda Latvijas Bankas ekonomists.
Vienlaikus Latvijas Bankā norāda, ka pašreizējā krīzē pārāk maza uzmanība pievērsta mūsu uzņēmumu atbalstam. Arī par to jādomā valdībai.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
