"Balticovo" no vistu mēsliem sākuši ražot dabasgāzi
Ja nebūtu vistu, nebūtu arī Lieldienu olu, taču šie mājputni, kā izrādās, ir noderīgi ne tikai olu ražošanai. Uzņēmums "Balticovo" kūtsmēslus, jo aiz sevis atstāj viņu ganāmpulks, sācis izmantot dabasgāzes ražošanā. Šobrīd tā ir palaista arī kopējā gāzes sistēmā un potenciāli no vistu mēsliem ražoto gāzi tagad var saņemt ikviena mājsaimniecība.
Putnkopības uzņēmuma "Balticovo" ganāmpulkā ir vairāk nekā trīs miljoni vistu un likumsakarīgi, ka aiz sevis tās atstāj arī lielu daudzumu – aptuveni 80 000 tonnu – kūtsmēslu.
Jau vairākus gadus uzņēmumā ir fabrika, kas no kutsmēsliem ļauj iegūt biogāzi, bet tagad uzbūvēta rūpnīca, kur no tās saražo biometānu
"Biometāns ir analogs dabasgāzei, ko mēs tepat pa tiešo laižam iekšā "Latvijas gāzes" tīklā un tas nonāks pie gala patērētājiem," saka "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors Toms Auškāps.
Sākotnēji šis projekts bija vairāk paredzēts pašu patēriņam, taču tagad biometāna tirgus kļuvis izdevīgāks, jo ir iespēja tirgot arī zaļos sertifikātus un tieši no putnu mēsliem ražota gāze eot sevišķi augstvērtīga.
"Mums šobrīd ir izdevīgāk pašiem no tirgus pirkt un šo zaļo biometānu tirgot tām nozarēm, kas nav tik ilgtspējīgas un zaļas un pašiem vajag mazināt ietekmi uz vidi," saka Auškāps.
"Process notiek 24/7, netiek nekas apturēts, jo biogāzes ražošanas daļa, lai no konkrēta daudzuma dabūtu visu dabasgāzi ārā paiet 30 dienas, taču barošana notiek konstanti bez pauzēm, bez brīvdienām," norāda "Siltumelektroprojekts" biogāzes projektu vadītājs Ralfs Pilsētnieks.
Šāda tipa dabasgāzes ražošanas tehnoloģija no kūtsmēsliem pati par sevi nav jauna, taču iekārtas tā nodrošināšanai ir ļoti sarežģītas.
"Tur ir ļoti sarežģīti cauruļtīkli, kas biogāzi atdzesē, sausina, saspiež, lai tā spētu iet cauri procesam, kas atdala metāna molekulas un visu pārējo un tad jau tas tiek sagatavots un saspiests vēl vairāk līdz pat 16bāriem ar ko to nepieciešams iespiest tīklā," norāda Pilsētnieks.
Iepriekš uzņēmums kūtsmēslus atdeva lauksaimniekiem vai kā citādi utilizēja, bet šobrīd ražo dabasgāzi un to, kas paliek pāri – pārstrādā mēslojumā.
"Tie tiek pārveidoti vērtīgā mēslojumā gan granulās gan šķidrā veidā un tas tiek izmantots lauksaimniecībā. Tiek bērts uz laukiem, jo vistu mēsli kā tādi ir ļoti bagāti ar amonjaku, kāliju fosforu un citām sastāvdsaļām kas ir ļoti vērtīgas lauksaimniecībai un augiem," stāsta Pilsētnieks.
Tā kā iecerēts paplašināt vistu ganāpulku – jaudas tikšot palielinātas arī dabasgāzes ražošanas apjomiem. Jau šobrīd tas resursa apjoms, ko uzņēmums iepumpē kopējā sistēmā, ir lielāks nekā nepieciešams visa Bauskas novada mājsaimniecībām.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
