Melnis: Dabasgāzes un elektrības kabeļu bojājumi būtiskas cenu svārstības nav radījuši
Apritējis jau pusgads, kopš Baltijas jūrā tika konstatēti bojājumi gan Igaunijai piederošajam dabasgāzes vadam "Balticconector", gan elektroenerģijas kabelim "Estlink 2". Kā TV3 raidījumā "900 sekundes" norāda klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis (ZZS), nevienā no gadījumiem Latvijā netika novērots būtisks cenu kāpums gāzes vai elektroenerģijas cenās.
Dabasgāzes vadam konstatēto bojājumu labojumi norit pilnā sparā, pauž ministrs, un līdz aprīlim tie tiks pabeigti. Savukārt ar elektroenerģiju ir sarežģītāka situācija, jo bija grūti atrast, kur vispār ir bojājums, taču tiek lēsts, ka problēmas varētu tikt novērstas līdz augusta beigām vai septembra sākumā.
Melnis arī norāda, ka elektroenerģijas kabeļa gadījumā par sabotāžu nevaram runāt, bet gan pie bojājumiem vainīgi "dabas untumi". Taču gāzes vada gadījumā ir apstiprināts, ka pie bojājumiem ir vainojams Ķīnas kuģis, kas vadu vilcis pat četru kilometru garumā.
Uz jautājumu, kādi secinājumi izdarīti, ministrs sakās, ka kopā ar Igauniju lemts strādāt pie tā, kā nākotnē, ja līdzīgas situācijas atkārtojas, jebkuru no vadiem varētu ātrāk saremontēt, tostarp arī atrast pašu bojājumu.
Tajā pašā laikā Melnis vērš uzmanību, ka vadu bojājumu ietekme uz dabazgāzes un elektrības cenām ir diskutējams jautājums, jo par būtiskiem kāpumiem runāt nevar. "Redzam, ka gāzes cenas no bojājumu brīža līdz šim ir turpinājušas kristies par vairāk nekā 40%. Galvenais ir Inčukalna krātuve – ja tā ir pilna, kabelis var arī būt bojāts. Runājot par elektrības cenām, bija brīži, kad šis bojājums nostrādāja mums par labu un elektrības cenas Baltijas valstīs bija labākas nekā Somijā tādēļ, ka kabelis bija ārpus ierindas."
Pieskaroties jautājumam par iespējamu kodolenerģijas ražošanu Latvijā, Melnis norāda, ka viņa ministrija Saeimā iesniegusi ziņojumu, jo vēlas vispirms aktualizēt diskusiju par šādu iespēju. Līdz reālam kodolreaktoram gan vēl ir ļoti tāls ceļš ejams, tostarp jāpanāk atbalsts parlamentā un valdībā, jāveic turpmāka izpēte u. tml.
Cik ilgu laiku tas varētu prasīt? Igaunijas kolēģi pauduši, ka, panākot vienošanos par kopīga kodolreaktora būvniecību, tas dienasgaismu varētu ieraudzīt ne ātrāk kā pēc 15 vai 20 gadiem.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
