Baltijas valstis lauž šķēpus ap vērienīgo elektrotīkla desinhronizāciju
Starp Baltijas valstīm šonedēļ ar jauno joni uzjundīja diskusijas par vērienīgo elektrotīkla desinhronizācijas projektu. Lietuvieši pārmet Latvijai un Igaunijai par vilcināšanos, bet pirms šo iztirzāt sīkāk, vērts atgādināt, par ko vispār runa un kas šī ir par ieceri.
Lai gan Latvija vismaz pēdējā gada laikā spērusi spējus soļus, lai samazinātu savu enerģētisko atkarību no agresīvā kaimiņa, trīs Baltijas valstis joprojām darbojas vienotā elektroapgādes tīklā ar Krieviju un Baltkrieviju.
Tā sauktais BRELL loks ir padomju mantojums, savulaik elektroenerģijas infrastruktūra mērķtiecīgi veidota, lai šīs valstis darbotos vienotā sistēmā. Komerciāli mēs jau vairs neiegādājamies elektrību no Krievijas un Baltkrievijas, bet tehniski strāva kopējā tīklā joprojām plūst ar centralizēti regulētu frekvenci.
Baltijas valstis jau pirms gadiem 15 sāka pamazām gatavoties atslēgties no BRELL loka un iekļauties kontinentālās Eiropas elektrosistēmā. Tas arī ir šis desinhronizācijas projekts.
Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatorā "Augstsprieguma tīkls" neslēpj, ka šis ir nacionālās drošības jautājums, jo sevišķi aktuāls kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā.
Tehniskā nozīmē mums ir vairāk starpsavienojumu ar Krievijas energosistēmu. Jaudas slēdži, ar kurām tās var atslēgt, atrodas arī Krievijas pusē un Krievijas kontrolē. Līdz ar to hipotētiski šāds scenārijs nav izslēdzams un arī šādam scenārijam Baltijas pārvades sistēmas operatori gatavībā un uztur nepārtrauktu plānu.
Esot rūpīgi domāts, lai gadījumā, ja tiešām šāds X stundas scenārijs iestātos, tehniskie traucējumi būtu pēc iespējas mazāki un, iespējams, patērētāji tos pat nepamanītu. Šāda rīcība gan nebūtu bez sekām pašai Krievijai, no kuras tranzīta plūsmas šajā sistēmā ir arī, piemēram, uz Kēningsbergu.
Katrā ziņā nopietna padarīšana un tieši tāpēc manāma spriedze starp Baltijas valstīm. Patlaban plānots no BRELL loka atslēgties 2025. gadā, Lietuva vēlas to izdarīt jau gadu agrāk un pārmet kaimiņvalstīm vilcināšanos un pat nevēlēšanos izrauties no Krievijas skavām.
Galvenās domstarpības starp Igauniju un Lietuvu. Leiši domā, ka iemesls ir nauda. Sarēķināts, ka, aizejot no BRELL sistēmas, Igaunijā vidējais elektrības rēķins pieaugtu par 60 centu mēnesi, Lietuvā par aptuveni 50 centu, bet Latvijā – par eiro.
Mēs redzam, kas notiek Ukrainā, kur slepkavo cilvēkus, krīt bumbas. Nedomāju, ka tā ir pareizā izvēle strādāt kopā ar agresoru dažu centu dēļ.
Igaunija savus apsvērumus pamato ar drošību. Vēl kādu laiku remontēs vienu no trim starpsavienojumiem starp Latviju un Igauniju, arī Lietuvas un Polijas pusē viss vēl nav pabeigts tādā līmenī, lai igauņiem nebūtu bažas kādā brīdī vienkārši palikt bez elektrības pie neveiksmīgas apstākļu sakritības.
Igauņu pusē arī Latvija.
Junghāns norāda:"Protams, ja apstākļi spiež un ja notiek kāds no nelabvēlīgiem scenārijiem, tad Baltijas energosistēma ir gatava paātrinātai sinhronizācijai. Ir tehniska gatavība, ir plāns, bet no gan no ietekmes uz patērētāju, gan drošuma, gan izmaksu viedokļa mēs rekomendējam, ka sinhronizācija nenotiek agrāk par 2025. gada sākumu."
Desinhronizācijas projekta izmaksas lēstas ap diviem miljardiem eiro, Latvijā pusē ap 500 miljonu. Lielākā daļa piesaistīta no Eiropas Savienības fondu naudas, taču jārēķinās, ka turpmākajos gados šādi ieguldījumi, visticamāk, prasīs palielināt tarifus patērētājiem. Patlaban investīciju ietekme uz tarifa kāpumu prognozēta ap 12%.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
