Rungainis par banku nostāju: kredīti kļūs dārgāki un mazāk pieejami
Tuvojoties Saeimas lēmumam par atbalstu hipotekāro kredītu ņēmējiem, bankas jau atkārtoti aicina rast citu risinājumu. Līdzšinējo piedāvājumu tās kritizē kā nepietiekami mērķētu un valsts pārlieku iejaukšanos uzņēmējdarbībā, kam būšot negatīvas sekas. Savukārt Saeimā tos sauc par draudiem, un banku spiedienam deputāti negrasoties piekāpties, vēsta TV3 Ziņas.
Apvienojušies vienā balsī banku vadītāji atkārtoti izsaka bažas par to, kā plānots palīdzēt hipotekāro kredītu ņēmējiem. Šo ceturtdien Saeimā gaidāms balsojums par ieceri uz gadu ieviest banku nodevu. To izmantotu, lai kredītņēmējiem segtu procentu maksājumu nesamērīgo pieaugumu. Tas būs otrais lasījums un bankas cer, ka līdz galīgajam – trešajam – lasījumam, tomēr izdosies rast citu risinājumu.
Baņķieri uzskata, – politiķi lēmumu pieņēmuši, nebalstoties datos. Saskaņā ar Finanšu nozares asociācijas apkopoto informāciju bankas izskatījušas gandrīz 35000 iesniegumu par kredīta maksājumu vai likmju pārskatīšanu. Un reālas maksātspējas grūtības bijušas tikai 57 gadījumos. Vairumā gadījumu panākta vienošanās par bankas likmes samazināšanu, pārējiem klientiem rasti citi risinājumi.
"Katram kredītņēmējam tā situācija ir ļoti dažāda. Un tas piedāvājums, ko pašreiz piedāvā Saeimas risinājums, ir atbalstīt pilnīgi visus. Atbalstīt visus pilnīgi vienādi. Savukārt tas, ko nozare aicinātu, domāt par mērķtiecīgu atbalstu tiem iedzīvotājiem, kuriem tas tiešām ir vajadzīgs visvairāk."
Bankas būtu gatavas piekrist maksāt papildu nodokli par lielo peļņu. Ieņēmumus valsts varētu novirzīt sociālajai palīdzībai. Savukārt valsts ieceri piespiest bankas samazināt procentlikmes nozares pārstāvji sauc par banku aplaupīšanu ar tālejošām negatīvām sekām.
"Tā problēma šobrīd Latvijā, salīdzinot lielākā mērā ar Lietuvu un Igauniju, ir tāpēc, ka cilvēki šeit ir trūcīgāki. Un kāpēc viņi ir trūcīgāki? Ne banku dēļ. Viņi ir trūcīgāki ilgtermiņa kļūdu dēļ valsts politikas realizācijā un mūsu visu kopējā, teiksim, uzņēmīguma. Un šī politika šobrīd to nekādā veidā neuzlabo. Tieši pasliktina. Kredīti kļūs dārgāki, mazāk pieejami, un investīciju vide sliktāka."
Turpretī Saeimā pārmetumus noraida un piekāpties nedomā. Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs uzsver, ka palīdzība būs mērķēta, jo atbalstu saņems hipotekāro kredītu ņēmēji, kuru maksājumi pārsniedz 20% ienākumu, ko gan neattiecinās uz ģimenēm ar bērniem. Tāpat tiekot domāts, kā veicināt kreditēšanu.
"Protams, mums ir jāaizstāv mūsu iedzīvotāji. Mēs nepakļausimies draudiem, kas tiek izteikti visādā veidā – apturot finansējumu, apturot kreditēšanu un tā tālāk. Mēs atrodamies brīvajā tirgū. Paredzot arī banku šādu reakciju, esam sākuši ļoti nopietnu darbu pie tā, lai mūsu attīstības institūciju "Altum" pārveidotu par banku, kura segtu šīs tirgus nepilnības. Piemēram, reģionālā kreditēšana, privātpersonu kreditēšana."
Jānis Reirs arī vērš uzmanību, ka top likuma izmaiņas, lai klienti vienkāršāk un lētāk varētu mainīt bankas, kam būtu jāuzlabo konkurence.
Ziņo par kļūdu rakstā
Iezīmē kļūdaino tekstu un spied Ctrl+Enter.
Iezīmē kļūdaino tekstu un ziņo par to!
