Ieviestas korekcijas plānotajā atbalstā hipotekāro kredītu ņēmējiem

Kamēr Latvijas kredītiestādes turpina publiskot pasakainus peļņas rādītājus augsto procentlikmju apstākļos, gan sabiedrībā, gan politiskajā līmenī lielas dusmas par banku rīcību, pienācīgi nenākot pretim saviem klientiem. Nespējot rast kopsaucēju ilgās sarunās gandrīz visu gadu, Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas uzliktu par pienākumu kredītiestādēm uz pusi samazināt savas procentlikmes.

Ieceres autori gan paši atzīst, ka tik drastiskam solim liels tiesvedības risks, kas neveiksmīgā iznākumā var nozīmētu simtu miljonu eiro kompensācijas baņķieriem no valsts budžeta.

Lai šo bīstamību mazinātu, Saeimas Budžeta komisija otrdien vienojās par jaunu risinājumu. Pirmā lieta – pēc būtības šo procentlikmju samazinājumu noformēs kā nodevu, kas gan raisīja jautājumus arī parlamenta juristiem. Ierasti nodevas iekasē valsts budžetā, šajā situācijā idejiski šī nauda paliek pašā bankā, kur to izmanto procentlikmju mazināšanai, un valdības maciņā ieskaita tikai pārpalikumu, ja tāds radies. Visticamāk, iecerēts, ka tiesa uz šo tad varētu skatīties nevis kā tirgus intervenci, bet gan sava veida nodokļu politiku.

"Es teiktu, ka šis varbūt ir neordinārs risinājums, bet mēs dzīvojam neordināros apstākļos. No Finanšu ministrijas ir skatījums, ka tā ir piemērota šajā brīdī. Terminēta, speciāla. Redzu pamatojumu šādu ieviest šādā brīdī," norādīja Saeimas Budžeta komisijas priekšsēdētājs Jānis Reirs ("Jaunā Vienotība").

Otrā lieta – lai arī sākotnēji likmju samazinājums bija iecerēts uz pusi, tagad tas būs mazāks. Proti, 30%, bet ne vairāk kā divi procentpunkti no kopējās likmes. "Samērīguma" un atkal iespējamo tiesu darbu vārdā.

"Komercbankām ir iespēja sniegt ar plašāku atbalstu," piebilda Reirs.

Vaicāts, kas liek domāt, ka banka sniegtu plašāku atbalstu, viņš atbildēja: "Vērtējot vēsturi, neliekas, ka tā būs, bet tāpēc ir likums."

Trešā lieta – sākotnēji bija iecerēts, ka šis atbalsts attieksies gandrīz uz visiem Latvijas aptuveni 130 000 hipotekāro kredītņēmēju. Lai varētu vērsties pie bankas ar pieteikumu atbalstam, būs striktāki kritēriji. Svarīgākie no tiem – līguma maksājums pārsniedz 20% no aizņēmēju vidējiem mēneša ienākumiem "uz rokas". Tas gan neattieksies uz ģimenēm ar bērniem vai mazuļa gaidības. Tāpat kredīta atlikums nedrīkstēs pārsniegt 250 000 eiro.

Vēl neatbildēts jautājums, vai un cik lielā apmērā atbalstīt tos, kuri līgumi noslēguši samērā nesen, apzinoties augstās procentu likmes. Lēsts, ka kopumā pie palīdzības varētu tikt starp 80 000 un 100 000 aizņēmēju.

Saeimas Budžeta komisija tuvākajās dienās noslīpēs vēl detaļas likumprojektā, un iecerēts to virzīt izskatīšanai parlamenta plenārsēdē jau nākamnedēļ. "Hop!" gan vēl teikt nevarēsim, tas būs tikai otrais lasījums likumprojektam. Priekšā vēl trešais.