Kredītņēmēju asociācija iebilst pret ieceri ieturēt līdzekļus no jebkuriem parādnieku ienākumiem

LAKRA valdes priekšsēdētājs

Jānis Āboliņš

"Faktiski tie grozījumi Civilprocesa likumā paredz atcelt līdz šim brīdim esošo ierobežojumu, ka parādniekam pēc ieturējumiem ir jāsaglabā ienākumi valstī noteiktās minimālās algas apmērā. Tā vietā piedāvā veikt ieturējumus 10% apmērā no jebkuriem parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem. Attiecīgi, ja šos grozījumus pieņems, tad turpmāk tiesu izpildītājiem maksās pilnīgi visi – neatkarīgi no sava ienākumu līmeņa vai sociālā statusa – maksātāji būs gan pensionāri, gan daudzbērnu ģimenes, gan maznodrošinātie."

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas vadītājs pauda pārliecību, ka šādi grozījumi ir "sevišķi netaisnīgi, jo Latvijas likumdošana paredz no iekasētajiem līdzekļiem vispirms ieturēt tiesu izpildītāju atlīdzību un tikai pēc tam segt parāda pamatsummu. "Sanāk, ka sociāli visneaizsargātākie cilvēki no saviem jau tā pieticīgajiem ienākumiem maksās par to, lai tiesu izpildītāji gūtu vienkārši lielāku peļņu!" norāda Āboliņš.

Āboliņš uzsver, ka, piemēram, 2022. gadā pelnošāko tiesu izpildītāju ienākumi pa apgabaltiesām un kopā pa visām apgabaltiesām ir šādi: Rīgā – 3,578 miljoni eiro, Vidzemes apgabaltiesā 538 690 eiro, Zemgales apgabaltiesā 1,597 miljoni eiro, Latgales apgabaltiesā 1, 008 miljoni eiro. Apgabaltiesās kopumā pelnošākie tiesu izpildītāji vie  no saimnieciskās darbības bez algām, dividendēm utt. 2022. gadā nopelnīja 6,722 miljonus eiro. "Mūsu apkopotie dati liecina, ka 2022. gadā tiesu izpildītāju ienākumi kopumā ir veidojuši gandrīz 10 miljonus eiro, bet atsevišķu tiesu izpildītāju ienākumi veido 7,5 reizes vairāk nekā Augstākās tiesas priekšsēdētāja darba alga. Savukārt Rīgas un Vidzemes apgabaltiesu zvērinātu tiesu izpildītāju gada ienākumi kopā ir lielāki nekā visa Varakļānu novada gada ienākumi," norāda Āboliņš.

Āboliņš rosina līdzekļus valsts budžetā meklēt kaut kur citur, piemēram, mainot tiesu izpildītāju statusu un fiksējot atalgojuma apmērus, nevis mēģinot "tiesu izpildītājus padarīt vēl bagātākus uz to cilvēku rēķina, kas jau tā, savas sociālās neaizsargātības un dažādu bieži vien ārēju apstākļu spiesti, ir nonākuši finansiālās grūtībās."

Latvijas Kredītņēmēju asociācija vērsusies Saeimā, rosinot mīkstināt piedāvāto Civilprocesa likuma 594. panta otrās daļas redakciju ar šādu formulējumu: "(2) Ieturējumus neatkarīgi no piedziņas veida izdara 10 procentu apmērā, ja parādniekam izmaksājamās darba samaksas un tai pielīdzināto maksājumu apmērs nepārsniedz Ministru kabineta noteikto minimālās mēneša darba algas apmēru. Ieturējumu apmēru samazina par 2 procentiem par katru parādnieka apgādībā reģistrētu nepilngadīgu bērnu. Veicot piedziņu, no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinājamiem maksājumiem piedziņu nedrīkst veikt no līdzekļiem minimālā ienākuma apmērā."

Ko saka Saeimas juridiskajā komisijā, kas likuma izmaiņas virza?

Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins, "tv3.lv" komentējot plānotās izmaiņas Civilprocesa likumā, teica, ka kopējā priekšlikuma ideja ir cilvēkiem, kas nespēj samaksāt parādus, liegt aiziet "melnajā zonā" jeb saņemt algu aploksnēs, ko viņiem ir iespēja paturēt sev, nesedzot parādu.

Izmaiņu Cilvilprocesa likumā mērķis ir mudināt parādniekus nopelnīt vairāk, stājoties legālās darba attiecībās, taču vienlaikus sedzot mazāku parāda summu ik mēnesi, līdz ar to kopējo parādu sedzot ilgākā laika periodā, uzsvēra Judins. "Ir daļa cilvēku, kas paskatīsies, cik viņiem būs jāatdod un nolems: "labāk strādāšu, izvēlēšos legāli saņemt naudu, nevis kā līdz šim, ja iešu strādāt, pārāk maz paliks pāri, tāpēc jāizmanto citas iespējas un jāstrādā nelegāli," viņš sacīja.

Izmaiņas Civilprocesa likumā attiekšoties uz situācijām, kad cilvēkam ir parāds un iespējas to segt, jo kaut kādus ienākumus viņš saņem – cilvēks ir dzīvs, pelna, kaut ko dara ienākumu gūšanas labad, taču savus līdzekļus izlemj novirzīt nevis parādsaistību segšanai, bet citiem mērķiem. Kopumā ideja ir loģiski pamatota, taču tas, kādu apmēru līdzekļu un cik ilgā laika posmā no parādnieka piedzīt, vēl ir diskutējams jautājums.

Taujāts, kādēļ izmaiņas paredz ļaut piedzīt parādu no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinājamiem maksājumiem, ja viņam ir ienākumi minimālajā līmenī, Judins teica, ka grozījumi likumā tiek skatīti 1. lasījumā, bet līdz 9. novembrim var iesniegt priekšlikumus, tāpēc grozījumu Civilprocesa likumā redakcija vēl var mainīties. Vēl tiek gaidīti priekšlikumi, sekos diskusijas, taču koncepts esot pamatots – mazināt ēnu ekonomiku, rosināt aplokšņu algu saņēmējus ar parādsaistībām pāriet legālajā zonā. Arī no institūciju pārstāvjiem līdz šim iebildumi par pašreizējo likuma izmaiņu redakciju netika saņemti. Esošais variants esot kompromiss starp parādnieku interesēm un tiem, kuriem ir tiesības no parādniekiem ieturēt līdzekļus.

Vaicāts, kā komentē LAKRA pausto, ka tiesu izpildītāji tādējādi gūs lielāku peļņu, Judins teica, ka tiesu izpildītājiem parādu piedziņā ir tehniska loma un tiesu izpildītāja pienākums ir nodrošināt prasību izpildi. Judins neslēpa, ka tiesu izpildītāji par savu darbu gūst peļņu, taču vērsa uzmanību, ka viņu saņemtā atlīdzība atspoguļo to, cik efektīvi viņi strādā.

Latvijas Kredītņēmēju asociācijas pārstāvji šobrīd aktīvi darbojas Latvijas Republikas Tieslietu ministrijas Maksātnespējas jautājumu konsultatīvā padomē. Līdz ar to – piedaloties kā Tieslietu ministrijas darba grupās, tā arī Saeimas komisijās, kur tiek skatīti jautājumi, kas skar kredītņēmēju intereses un tiesības.