Banku analītiķi: Inflācija turpinās augt, nākamā gada sākumā sasniedzot 7‑10%

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka tuvākā pusgada laikā atliek cerēt, ka Covid-19 pandēmijas riski mazināsies, kas ļaus lēnām piegādes ķēdēm normalizēties, bet laikapstākļi būs labvēlīgi enerģijas ražošanai un patēriņam. Tūlītēju alternatīvu, kā izvairīties no pašreizējā cenu pieauguma, nav, tādēļ tuvākie mēneši inflācijas ziņā būs ļoti izaicinoši, uzsver ekonomists.

Gašpuitis skaidro, ka jau vairākus mēnešus pārliecinoši lielāko ietekmi inflācijas kāpumā veido cenu kāpums ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, mājoklim un pārtikai. Sadārdzināties turpināja arī veselības aprūpe, alkohols, tabakas izstrādājumi, kā arī mājokļa iekārta.

Inflācijas augšupvērstais gājiens, kā prognozēts, turpinās un sevi vēl nav izsmēlis, norāda "SEB bankas" ekonomists. Ilgi gaidītā epidemioloģiskās situācijas normalizācija, kas ļautu piegādes ķēdēm stabilizēties, ieilgst, vietām pat pasliktinoties. Piemēram, ASV no 10 apstrādes rūpniecības pārstāvju komentāriem attiecībā uz situāciju nozarē, deviņi ir par piegādes problēmām. Tiek ziņots, ka gandrīz 50 izejmateriāli oktobrī ir sadārdzinājušies un tikai viens – kokmateriāli – ir kļuvuši lētāki, atgriežoties "normālā" līmenī.

Gašpuitis uzsver, ka vēl priekšā ir ziemas periods, no kā vēl izrietēs enerģijas cenu turpmākais virziens. Jo zemāk kritīs temperatūra, jo augstāk kāps enerģijas cenas, piemetot sparu tālākam inflācijas kāpumam, norāda ekonomists. Arī OPEC+ nav padevies spiedienam un decembrī nepaaugstinās ieguvi vairāk par iepriekš solītajiem 400 000 bareliem.

Ekonomists piebilst, ka neliels cerību stars ir ziņa, ka Austrālijā un Argentīnā varētu būt laba gaidāmā raža, kas nedaudz atvēsinātu pārtikas cenu kāpumu, tomēr tas īstenotos vien nākamā gada pavasarī.

"Darba tirgū situācija turpinās uzlaboties, velkot uz augšu arī algas, kā dēļ vidējā pirktspēja varētu saglabāt pozitīvu bilanci, kaut pie šāda inflācijas attīstības tempa, iedzīvotāju īpatsvars, kuru pirktspēja turpina augt, strauji dils. Skatoties no citas perspektīvas, tiem, kuru algas pērn nepieauga, šogad oktobrī tās ir sarukušas par 6%. Rezultātā nevienlīdzība un nabadzības riski strauji pieaug," skaidro Gašpuitis.

Viņš uzskata, ka atbalsta pasākumi tuvākajiem mēnešiem, īpaši enerģijas un komunālo maksājumu ziņā, būs ļoti aktuāli un esošos nāktos paplašināt.

"Iespējams, ka varētu izvairīties no visaptverošas valsts iesaistīšanās izmaksu kompensēšanā, tomēr instrumenti, kas ļautu iedzīvotājiem izlīdzināt maksājumu pieaugumu, noderētu. Tas ļautu mazināt stresu sabiedrībā un bremzētu nenokārtojamu parādu sloga uzkrāšanos. Respektīvi, šādu iespēju nepieciešamības gadījumā iedzīvotājs pats aktivizētu," pauž Gašpuitis.

Eiropas Centrālā banka joprojām uzskata, ka, neskatoties uz pašreizējo situāciju, inflācijas kāpums un inflācijas vidēja termiņa perspektīva joprojām ir mērena un nākamgad cenu kāpums atkal palēnināsies, piebilst Gašpuitis.

"Luminor" bankas ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka, par laimi, Latvija no Baltijas valstīm ir atpalikusi patēriņa cenu pieaugumā, jo Igaunijā inflācija oktobrī sasniedza 7%, bet Lietuvā pat 8,2% pēc provizoriskiem datiem. Latvijā patēriņa cenu gada inflācija oktobrī bija 6%, atbilstoši "Eurostat" provizoriskajiem aprēķiniem. Salīdzinājumā ar septembri dzīves dārdzība pieauga par 1,1%.

"Latvijas "cerības" noķert kaimiņvalstu inflācijas rādītājus nav pārliecinošas. Tās ir atšķirīgās ekonomikas cikla fāzēs, tajās ir daudz dinamiskāks mājokļu un kreditēšanas tirgus, Lietuvā arī daudz straujāk augošs patēriņš. Visur Baltijā un Eiropā inflāciju karsē importa izmaksu kāpums, bet algu un cenu spirāles stāvums atšķiras," skaidro Strautiņš.

Viņš norāda, ka galvenie inflācijas veicinātāji joprojām ir transporta un mājokļu uzturēšanas izmaksas, kas kopā veido gandrīz divas trešdaļas gada inflācijas – katra no šīm pozīcijām veidoja 1,9 procentpunktus. Nozīmīgs bijis arī pārtikas "ieguldījums" (1,1 procentpunkts), tātad visu pārējo preču un pakalpojumu cenu kāpums veidoja vien sesto daļu.

Diemžēl inflācijas pieaugums turpināsies, par ko liecina gan notikumi biržās, gan kaimiņvalstu "sasniegumi", gan ražotāju cenu kāpums, kas apsteidz patēriņa cenu pieaugumu, informē Strautiņš, norādot, ka jau septembrī notika ļoti straujš ražotāju cenu lēciens iekšējā tirgū līdz 20,4%, salīdzinājumā ar 15,9% augustā. Sliktākā ziņa – elektrības, gāzes un siltuma ražotāju cenas septembrī bija par 31% augstākas nekā pirms gada.

Savukārt vairākās citās patērētājiem svarīgās un sociāli jūtīgās jomās ražotāju cenu inflācija ir daudz zemāka, vēsta Strautiņš. Pārtikas ražotāju cenas septembrī bija par 4% augstākas nekā pirms gada. Pārtikas izejvielu cenas biržās ir augušas, taču šī nozare mazāk cieš no globālām komponentu piegādes problēmām, liela daļa izejvielu ir vietējas. Tāpat pieprasījums pēc pārtikas nevar tik krasi svārstīties, tieši pieprasījuma svārstības ir galvenais globālo cenu un piegāžu konvulsiju faktors.

Tāpat Latvijā ražotie apģērbi bija par 4,8% lētāki. Medikamentu cenu gada inflācija bija 3,9%, bet būvmateriāli bija par 4,1% dārgāki nekā pērn septembrī. Tas, ka koksnes cenas augušas par 51,2%, vairāk ietekmē investīciju izmaksas, tāpat iekārtu un mašīnu izmaksu kāpums par 70,7%, skaidro Strautiņš.

Ekonomists norāda, ka pasaules ekonomikā ir grandioza sinhronizācijas problēma. Pieprasījums pēc precēm ir ļoti spēcīgs, to "karsē" gan ekonomikas stimulēšanas pasākumi, gan ierobežotās iespējas pirkt pakalpojumus, tāpēc cilvēki vairāk pērk preces.

"Tā kā ražotāji ir plānojuši jaudas "normāliem" apstākļiem, tik strauji palielināt ražošanu nav iespējams. To varētu paveikt ilgākā laikā, taču ražotāji nezina, cik ilgi tas turpināsies. Tāpēc viņi ir piesardzīgi ar ieguldījumiem ražošanas jaudu palielināšanā. Turklāt arī investīciju izmaksas ir ļoti pieaugušas, tāpēc ražotājiem vien atliek izbaudīt augsto cenu periodu un atlikt stratēģisku lēmumu pieņemšanu. Tas nav grūti, jo biržās kotēto uzņēmumu vidējā peļņa šobrīd tālu pārsniedz prognozes," pauž Strautiņš.

Viņš piebilst, ka situāciju vēl vairāk sarežģī sinhronizācijas problēma pārejā uz jaunajiem enerģijas avotiem. Ekonomists skaidro, ka pamats naftas cenu kāpumam tika ielikts tad, kad notika lielais cenu kritums 2014.gadā, pie tā brīža līmeņiem neesam joprojām atgriezušies, lai arī nesenā pagātnē cenas ir pieaugušas. Kad naftas cenas pārsniedza 100 dolārus par barelu, nozare ieguldīja ieguvē apmēram 1000 miljardu dolāru gadā, pēc tam investīcijas samazinājās vairāk nekā uz pusi un nav atguvušās.

"Turklāt naftas ražotāju piesardzību nemazina šobrīd notiekošais cenu pieaugums. Lai atmaksātos ieguldījumi naftas un citu izejvielu ieguvē, ir vajadzīgi gadu desmiti. Taču naftas pieprasījuma perspektīvas tālākā nākotnē ir ļoti neskaidras, jo autoražotāji plāno pāriet uz elektriskās piedziņas tehnoloģijām, to prasa valdības un patērētāji. Tā saucamās "saulrieta nozares" mēdz būt ļoti rentablas uzņēmumiem, kuri prot šo laiku izmantot, bet patērētājiem tas var nebūt izdevīgs laiks," skaidro Strautiņš.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš prognozē, ka nākamā gada sākumā inflācija Latvijā varētu pietuvoties 10%, tomēr gada otrajā pusē inflācija, visticamāk, mazināsies un gadā kopumā varētu būt 4-6% robežās.

Āboliņš norāda, ka inflācija Latvijā turpina augt ievērojami straujāk nekā prognozēts, un pašreizējais cenu kāpums ir pārspējis pat vispesimistiskākās prognozes šī gada sākumā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada oktobrī patēriņa cenu inflācija Latvijā pirmo reizi kopš 2009.gada sākuma ir sasniegusi 6%.

Latvijas ekonomikai atkopjoties no Covid-19 pandēmijas izraisītās lejupslīdes, patēriņu cenu inflācijas pieaugums šogad tika gaidīts, taču šobrīd cenas kāpj straujāk nekā ekonomisti spēj palielināt inflācijas prognozes, skaidro Āboliņš. Viņš uzsver, ka inflācijas kāpums šobrīd ir globāls fenomens, un Lietuvā patēriņu cenu inflācija šobrīd jau pārsniedz 8%.

"Baltijas valstīs kopumā inflācijas līmenis šobrīd ir viens no augstākajiem Eiropas Savienībā, jo esam mazāk turīgi un vairāk no saviem ienākumiem tērējam elektrībai, apkurei, degvielai un pārtikai, kur cenas pēdējos mēnešos ir augušas īpaši strauji," skaidro Āboliņš.

Viņš informē, ka oktobrī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos patēriņa cenu kāpums pārsvarā bija saistīts ar globāliem faktoriem. Salīdzinājumā ar 2020.gada oktobri degvielas cenas Latvijā šī gada oktobrī palielinājās par 33,4%, elektrības – 18,1%, siltumenerģijas – 17,7%, bet pārtikas – 4,9%. Taču patēriņu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir kļuvis plašāks un nepārtikas preču cenas oktobrī palielinājās par 9,9%, kas ir gandrīz tik pat straujš cenu kāpums kā 2008.gadā, un tas nav tikai dēļ degvielas cenām. Piemēram, mēbeļu cenas oktobrī Latvijā pieauga par 10,2% salīdzinājumā ar pērno gadu, bet transportlīdzekļu par 6,1%.

Diemžēl ārējo cenu spiediens pagaidām nav beidzies, un pēdējos mēnešos ir sākušas augt arī iekšējās cenas, jo oktobrī pirmo reizi kopš Covid-19 pandēmijas sākuma pakalpojumu cenu inflācija ir sasniegusi 3%. Darba samaksa kāpums Latvijā šogad ir tuvu 10%, savukārt reģistrētais bezdarbs septembrī noslīdējis līdz 6%. Tas liek domāt, ka arī iekšējais cenu spiediens turpināsies, prognozē Āboliņš.

Vienlaikus ražotāju cenu inflācija Latvijā šobrīd ir pārsniegusi 20% un ražotājiem ne tikai Latvijā ir liels spiediens nodot izmaksu pieaugumu patērētājiem. Papildus tam pārtikas cenas pasaulē kopš pērnā gada vidus ir augušas par vairāk nekā 40%, un dēļ straujā energoresursu cenu kāpuma pasaulē šobrīd strauji sākušas kāpt minerālmēslu cenas. Tas Āboliņam liek domāt, ka pasaules pārtikas cenu kāpums turpināsies un arī mums ir jārēķinās ar augstākām pārtikas cenām. Viņaprāt, tuvākajos mēnešos pārtikas cenu inflācija Latvijā pārsniegs 10%.

Vienlaikus situācija globālajā ekonomikā ir ļoti neskaidra un to labi raksturo notikumi finanšu tirgos, kur energoresursu vai transporta cenas svārstības dažu dienu laikā var pārsniegt 30%, informē Āboliņš. Viņš skaidro, ka tas daļēji ir saistīts arī ar politiskajiem faktoriem un tādēļ izdarīt prognozes šobrīd ir ļoti grūti.

"Taču labā ziņa ir tā, ka elektrības un dabasgāzes cenas Eiropā kopš oktobra sākuma ir sarukušas. To veicināja Krievijas solījumi palielināt dabasgāzes piegādes Eiropai, kā arī Ķīnas centieni samazināt ogļu cenas savā tirgū un palielināt to ieguvi, kas ir mazinājuši spiedienu uz sašķidrinātās gāzes cenām pasaulē. Tomēr enerģijas cenu krīze Eiropā pagaidām nav beigusies. Krievijas dabasgāzes piegādes pagaidām nav pieaugušas, un arī OPEC+ valstis nesteidzas celt naftas ieguvi," atzīst Āboliņš.

Savukārt "Swedbank" ekonomiste Laura Orleāne prognozē, ka augstākie patēriņa cenu līmeņa pieauguma tempi, visticamāk, tiks reģistrēti nākamā gada sākumā, inflācijai pārsniedzot 7% atzīmi.

Orleāne uzsver, ka patēriņa cenu līmeņa pieaugums turpina uzrādīt jaunus desmitgades rekordus un ārējie faktori turpina virzīt cenu pieauguma tempu. Būtiskākais inflācijas virziens pagājušajā mēnesī bija ar transportu saistītās izmaksas – pieaugums par 15,6%, ko virzīja pieaugums degvielas cenās par 33,4%. Oktobrī pasaules naftas cenās reģistrēts kāpums un mēneša nogalē cena pārsniedza 85 ASV dolārus par barelu. Kaut arī novembra sākuma reģistrēts kritums, naftas cenas vēljoprojām saglabājas augstas – virs 80 ASV dolāriem par barelu.

Augsto naftas cenu nodrošināja gan pasaulē augošais pieprasījums, gan energoresursu krīze, skaidro Orleāne. Ierobežotais dabasgāzes piedāvājums rada papildus spiedienu naftas pieprasījumam, turpinot virzīt naftas cenas augšup. OPEC+ ražotājvalstis ignorējušas ASV valdības lūgumu pēc straujāka ražošanas apjomu pieauguma un no decembra ražošanas apjomi tiks palielināti par 400 000 bareliem dienā, turpinot mērenu ražošanas tempu izaugsmi, kas nav pietiekama, lai nodrošinātu šobrīd esošo tirgus pieprasījumu. OPEC+ dalībvalstis signalizējušas, ka negrasās risināt šī brīža enerģijas krīzi. Sagaidāms, ka tuvākajos mēnešos naftas cenas būs svārstīgas, taču saglabāsies augstas, prognozē Orleāne.

Viņa piebilst, ka, neskatoties uz pēdējā laika korekciju dabasgāzes cenās, energoresursu krīze turpinās. Arī pagājušajā mēnesī ar mājokli saistītās izmaksas, kuras augušas par 11,8%, būtiski ietekmēja kopējo inflāciju Latvijā. Kāpums reģistrēts gāzes, siltumenerģijas un elektrības cenās, paaugstinot visu iedzīvotāju komunālo pakalpojumu rēķinus.

"Rīgas siltums" plāno paaugstināt siltumenerģijas tarifu arī novembrī, tādējādi tālāk ceļot vidējo cenu līmeni. Pagājušonedēļ izskanējušas ziņas, ka no 2022.gada 1.janvāra plānots samazināt obligātā iepirkuma komponenti (OIK) par 65%. OIK sastāda vien daļu no kopējā elektrības maksājuma, tādēļ elektrības cenu līmenis samazināsies, taču būtisku kritumu tas, visticamāk, neizraisīs, prognozē Orleāne.

Pārtikas cenas Latvijā oktobrī pieaugušas par 4,5%, bet mēneša griezumā reģistrēta 0,6% izaugsme. "Izskatās, ka mazumtirdzniecības milža "Lidl" ienākšana tirgū un plašo akciju klāsts, kas bija pieejams visās lielākajās pārtikas tirdzniecības vietās, nav būtiski ietekmējis pārtikas cenu līmeni. Tikmēr ANO pasaules pārtikas cenu indekss oktobrī uzstādījis jaunu rekordu, un šāds pasaules cenu kāpums ietekmē arī inflāciju Latvijā," skaidro Orleāne.

Ekonomiste norāda, ka energoresursu krīze būtiski ietekmējusi mēslojuma pieejamību, kas nākotnē radīs papildus spiedienu pārtikas cenām. "Slāpekļa bāzes mēslojumu ražo izmantojot dabasgāzi vai ogles, šo resursu piedāvājumam saglabājoties zemam un cenām – augstām, mēslojumu ražošanas apjomi samazināsies, apgrūtinot pārtikas audzēšanu un palielinot izmaksas. Vienādojumam pievienojot piegādes ķēžu pārrāvumus, pasaules pārtikas cenas tuvākajā laikā diez vai samazināsies. Pasaules notikumu rezultātā, pārtikas cenu pieaugumu sajutīs arī pircēji Latvijā," atzīst Orleāne.

Viņa piebilst, ka inflācijas rādītāji uzrāda jaunus rekordus katru mēnesi, taču pīķis vēl nav sasniegts. Oktobra beigās dabasgāzes cenās reģistrēts kritums, taču cenu līmenis vēljoprojām saglabājas augsts. Energoresursu krīzi mīkstināt var pieaugoši ražošanas apjomi, zemāks pieprasījums kā tirgus sagaida vai arī palielināti importa apjomi no Krievijas, taču bāzes scenārijs joprojām ir tāds, ka visa ziema tiks pavadīta paaugstinātu energoresursu cenu zīmē, piebilst Orleāne.

Jau ziņots, ka patēriņa cenas šogad oktobrī, salīdzinot ar 2020.gada oktobri, palielinājās par 6%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar šā gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis oktobrī palielinājās par 1,1%.

Oktobra 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, palielinājās par 1,9%.

Saskaņā ar CSP datiem pēdējo reizi inflācija virs 6% pret iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi bija 2009.gada aprīlī.