Bijušā "Liepājas metalurga" teritoriju plāno pārvērst par industriālo zonu

"Liepājas metalurga" teritorija aizņem vairāk nekā 120 hektāru lielu platību, kura nu jau vairāk nekā desmit gadu ir pamesta un sabiedrībai slēgta. Tomēr vietai esot milzu potenciāls, un, līdzīgi kā Karostas teritoriju, to iecerēts pārveidot par mūsdienīgu, sabiedrībai atvērtu industriālo parku.

"Mēs soli pa solim, uzlabojot infrastruktūru, uzrunājām komersantus, kas attīsta darbību Karostā, un šodien mēs redzam, ka tur ir virkne starptautisku, nozīmīgu uzņēmumu, kas ražo atsevišķus materiālus visai pasaulei un nodrošina darbu liepājniekiem un dienvidkurzemniekiem un līdzīgu konceptu mēs piedāvājam arī metalurgam," saka Liepājas mērs Gunārs Ansiņš ("Liepājas partija").

Lai vīzija pietuvotos realitātei, izdevies piesaistīt arī pirmo finansējumu – Centrālā finanšu un līgumu asociācija šogad piešķīrusi 10 miljonu eiro trīs ielu posmu un inženiertīklu izbūvei. Tomēr šeit reāla naudas plūsma pagaidām arī apstājas – teorētiski nākamais posms būtu teritorijas attīrīšana no piesārņojuma, kam vajadzīgi desmiti miljonu.

Daļa piesārņojuma veidojas no metālapstrādes procesa, izejvielu atliekām un kaut kas no mazuta, bet pēc būtības viss kaut kādos posmos ir sasūcies šajā zemītē, un tas ir tas lielākais izaicinājums. Process noteikti nav ātrs, par gadiem nevarēšu pateikt, cik daudz vai ilgi, bet tas ir ļoti dārgs process," teic Liepājas SEZ Biznesa attīstības departamenta vadītājs Raivo Špaks.

Uzņēmumiem teritorijā būs jāienāk pavisam drīz, jo CFLA nosacījumi paredz izveidot konkrētu darba vietu skaitu, lai piešķirtos 10 miljonus neatprasītu atpakaļ. Pilsēta par investoru interesi ir cerīga, jo, pirmkārt, gana strauji augot vietējie uzņēmumi.

Viņi no 1000, 2000 kvadrātmetru izaug līdz 10, 20 000 kvadrātmetru telpām, no 10 darbiniekiem izaug līdz 100, 300, 500 darbiniekiem. Faktiski tā evolūcija mūsu Liepājas uzņēmumos liek mums kā pilsētai, kā SEZ arī nodrošināt, lai viņi var augt Liepājas teritorijā, nevis viņiem būtu jāmeklē, kā pārcelties uz citām zemēm," norāda Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis.

Otrkārt, ilgtermiņā cerības ir arī uz ārvalstu investoriem, piemēram, notiek sarunas par bāzes atvēršanu Liepājā ar atkrastes vēja parku attīstītājiem, kuriem vēja turbīnu izbūvei nepieciešams simtiem komponenšu.

"Šis vien projekts rada lielu interesi par Liepāju, jo uzņēmumi, kas piegādā šīs komponentes, šobrīd ir Francijā, Vācijā, Spānijā, un viņi skatās, ka ražošanas jaudas jāpalielina un skatās, ka savu nākamo ražotni izvietotu blakus vietai, kur viņi var piegādāt, tātad pie klienta," turpina Hmieļevskis.

Pārvaldnieki gan nenoliedz – lai attīstības vīziju realizētu kaut vai par divām trešdaļām, vajadzēs vidēji 15 gadu un vismaz 300 miljonu investīciju, taču mērķis esot sasniedzams.

"Šādiem lieliem projektiem tas nav daudz. Karostas industriālais parks no ieceres 1990. gadu beigās līdz realizācijai pagāja 20 gadu, šeit es gribētu, ka mēs ātrāk tiekam uz priekšu," saka Hmieļevskis.

Pirmo ielu posmu izbūve "Liepājas metalurga" teritorijā sāksies jau šovasar.