Elektronikas preču tirgū – deficīta pazīmes un ražotāji visā pasaulē cieš no pusvadītāju trūkuma

Pusvadītājs ir neliela elektroniska detaļa, kas ikkatrai tehniskai ierīcei ļauj veikt visvienkāršākās darbības, piemēram, ieslēgt datoru. Taču nu jau gandrīz gadu visur pasaulē ir milzīgs gan pusvadītāju, gan citu elektro elementu deficīts.

Normunds Bergs, Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs

"Šobrīd dažādām elektronikas komponentēm normāli piegādes laiks ir gads. Tas nozīmē, ja tu šobrīd pasūti kaut ko, tev ražotājs sola piegādāt pēc gada."

Deficīts ietekmē teju jebkuru ražošanas nozari – nav iespēju uzbūvēt telefonus, datorus un jebkāda veida sadzīves tehniku. Šajā situācijā gan nav vainojama tikai pandēmija. Lai gan ierobežojumu laikā visā pasaulē tiešām būtiski pieaudzis pieprasījums pēc elektroiekārtām, ir arī citi cēloņi, piemēram, augošais pieprasījums pēc elektroauto, kā arī ģeopolitiskie procesi.

"Tas ir dažāda veida – pieprasījuma pieaugums, kataklizmas un ģeopolitiskās pārmaiņas faktiski ir veidojušas tādu kokteili, ka ir nepiedzīvots deficīts pasaules mērogā elektronikā. Pilnīgi stabili šī te situācija kā minimums turpināsies gadu, ticamāk, divus," uzskata Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs.

Viena no nozarēm, kas sevišķi izjūt pusvadītāju trūkumu, ir auto ražošana. Šeit vidējais preču gaidīšanas laiks patlaban ir līdz pus gadam. TABULA Piemēram, Hjundai pusvadītāju trūkuma dēļ apturējuši jau divas ražotnes, bet Toyota rūpnīcu jaudu samazinājusi par 40mit procentiem.

Daudzas rūpnīcas nevar nosaukt datumu, kad mašīna būs gatava, un arī Latvijā tai skaitā klienti no tā cieš. Arī valsts pasūtījumi, arī lielie tenderi, kur ir noslēgti līgumu par gala piegādes termiņu ar visām sankcijām. Pat tajos gadījumos nav daudziem dīleriem iespēju garantēt, kad būs šī mašīna.

Arī auto asociācijā norāda, ka pandēmija bijusi tikai viens no faktoriem, kas situāciju pasliktinājis, jo jau pirms tam starp auto un pusvadītāju ražotājiem bijusi saspringta situācija mikroshēmu zemo izmaksu dēļ. Kamēr lielie ražotāji ārzemēs domā – vai rūpnīcu darbiniekus laist atvaļinājumos vai ražotnēm noteikt dīkstāvi – pircējiem galvenokārt jārēķinās ar preču cenu kāpumu. Tostarp, jau tagad cenas kāpušas arī mazlietotiem auto. Eksperti gan ir vienisprātis, ka "šī nav Latvijas spēle", lai gan arī Latvijā mēs jūtam deficīta sekas.

"Ir jāsaprot, ka uzbūvēt jaunu elektrorūpnīcu vidējos skaitļos ir divi gadi un četri miljardi eiro. Tā ir lielo valstu spēle – Eiropā tā ir pārsvarā Vācija, Francija varbūt nedaudz Holande, bet tas būtībā arī viss," pauda Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas vadītājs.

Andris Kulbergs, Auto asociācijas vadītājs

"Latvijai tas nozīmē to, ka daudzi no klientiem ir spiesti izraudzīties mašīnas, kādas ir pieejamas, nevis kādas viņi vēlas. Arī cenas un atlaides tādos līmeņos kā bija espektēt ir grūti."

Pusvadītāji ir arī sadzīves tehnikas iekārtās, taču apzvanot vairākus servisus TV3 Ziņām tajos norādīja, ka būtisku elektroelementu trūkumu remontos neizjūt. Iespējams, tas tādēļ, ka servisos preces lielākoties labo tikai garantijas laikā, kad ražotājs rezerves detaļu jau nodrošinājis un lielākās problēmas esot tieši jaunu iekārtu ražošanā.